10. Aizsardzības ministrija/ 2026. gads

Aizsardzības ministrijas darbības jomas:

1. Valsts aizsardzība
2. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā
3. Valsts politikas īstenošana ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā

Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2026. gadā:

1. celt NBS vienību kaujas gatavību un attīstīt NBS spējas saskaņā ar NBS attīstības plānu 2025. – 2036. gadam un ieviešot NATO spēju mērķus kaujas spējīgas divīzijas izveidei, sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes attīstībai, pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidei, un sabiedroto spēku uzņemšanas spēju attīstībai, prioritāri plānojot attīstīt:
   • slāņveida pretgaisa aizsardzību;
   • bezpilota lidaparātu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmu pretpasākumus;
   • netiešā uguns atbalsta spējas, t.sk. tālās darbības raķešu artilēriju;
   • krasta aizsardzības spējas;
   • kājinieku kaujas mašīnas Mehanizētajā kājnieku brigādē;
   • munīcijas krājumus un NBS kritiski nepieciešamās kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas;
2. koordinācijā ar reģiona valstīm, izveidot Baltijas aizsardzības līniju, un piesaistīt ES, NATO un to dalībvalstu vai partnervalstu finansiālu, materiāltehnisku un ekspertīzes atbalstu;
3. turpināt mērķtiecīgu vietējās aizsardzības industrijas attīstību^[1]:
   • attīstīt militārās ražošanas kapacitāti un atvieglot normatīvo regulējumu:
     • izveidojot artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcu un uzsākt ražošanu;
     • uzsākt jaunus starptautiskus militārās ražošanas kopprojektus;
     • prioritizēt militārās ražošanas sektoru, nodrošinot tam priekšrocības valsts atbalsta mehānismos;
   • veicināt aizsardzības inovācijas:
     • pielietojot atbalsta instrumentus atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025. – 2036. gadam” noteiktajam, t.sk. īstenojot Valsts pētījumu programmu, Aizsardzības inovāciju pētījumu programmu, Kiberdrošības lietišķās pētniecības programmu, Aizsardzības inovāciju pasākumus, Maģistru darbu konkursu, Pirmsakcelerācijas programmu, NATO DIANA akcelerācijas programmu un citus atbalsta instrumentus;
   • veikt priekšdarbus Aizsardzības inovāciju fonda izveidei;
4. kāpināt NBS personālsastāvu, t.sk. nodrošinot to pilnvērtīgu apmācību iekļaušanu NBS vienības, 2026. gadā sasniedzot:
   • 1 580 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus 11 mēnešu programmā;
   • līdz 1 400 Valsts aizsardzības dienesta (turpmāk – VAD) karavīru Zemessardzes piecu gadu programmā;
   • 250 Valsts aizsardzības dienesta karavīru VAD Rezerves virsnieku programmā;
   • 11 200 zemessargus;
   • uzturēt augstā gatavības rezervē vismaz 3 835 rezerves karavīrus;
   • uzturēt patstāvīgās gatavības rezervē vismaz 3 000 rezerves karavīrus;
   • uzturēt 8 000 profesionālā dienesta karavīrus;
5. ieviest Zemessardzes atbalstītāju kategoriju, paplašinot pilsoņu skaitu, kas aktīvi iesaistās valsts aizsardzības stiprināšanā;
6. turpināt Valsts aizsardzības mācības īstenošanu vidusskolās;
7. paplašināt Valsts aizsardzības mācības nometņu programmu klāstu un skaitu ar dažādām specialitātēm, kuras aktuālas un piesaistīt jauniešu interesi NBS attīstībai un visaptverošai valsts aizsardzībai;
8. turpināt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas attīstību, kāpinot apmācāmo skaitu, atbilstoši Valdības rīcības plānā noteiktajam apjomam;
9. nodrošināt ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas darbības uzsākšanu 2026. gada septembrī;
10. veicināt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, stiprināt psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai, kā arī turpināt attīstīt rīcības gatavības kultūru sabiedrībā;
11. attīstīt militāro infrastruktūru, t.sk. militāro poligonu “Sēlija”^[2], kas nodrošinās apmācību infrastruktūru gan NBS, gan sabiedroto spēku uzņemšanai, turpināt nepieciešamās infrastruktūras izbūvi NBS spēju ieviešanas vajadzībām, izbūvēt VAD nepieciešamo infrastruktūru un nepieciešamo noliktavu tīkla izveidi;
12. nodrošināt aizsardzības infrastruktūras objektu īstenošanu publiskās – privātās partnerības ietvarā nolūkā diversificēt akūtāko aizsardzības jomas vajadzību finansēšanas formātus, avotus un intensificēt investīciju plānu īstenošanu ierobežota budžeta apstākļos;
13. īstenot NATO Drošības un Investīciju programmas finansētos un iniciētos projektus,  piesaistīt sabiedroto valstu un starptautisko organizāciju finansiālu, materiāltehnisku un ekspertīzes atbalstu Latvijas aizsardzībai, it īpaši NBS spēju un infrastruktūras attīstībai, tā stiprinot uzņemošās valsts atbalsta kapacitāti;
14. veicināt Ukrainas uzvaru, nodrošinot ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai, t.sk.:
    • sniedzot militāro atbalstu līdz 0,25% apmērā no IKP;
    • divpusēju un daudzpusēju formātu ietvaros (NATO, ES, UDCG, NB8 u.c.) turpināt Ukrainas karavīru apmācību, materiāltehnisko līdzekļu nodošanu un starptautisko iniciatīvu finansēšanu. Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas ietvaros vadīt Dronu koalīciju un veikt ieguldījumu IT un Atmīnēšanas koalīcijās, kā arī nodot Ukrainai Latvijas militārās industrijas produktus;
    • sniegt ieguldījumu Ukrainas atbalstam Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) ietvaros;
15. turpināt Nodrošinājuma reformu, kas sekmēs iepirkumu un krājumu veidošanas centralizāciju un kara laika apgādes sistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo munīciju, ieročus, individuālo un kolektīvo ekipējumu, degvielu, pārtiku, medicīnas preces un cita veida materiāltehniskos līdzekļus;
16. nodrošināt kiberdrošības politikas pārvaldības īstenošanu – īstenot Nacionālās kiberdrošības likumā noteiktos uzraudzības pasākumus, t. sk. jaunas valsts informāciju sistēmas izveidi un ieviešanu subjektu uzraudzības realizācijai, izveidot nacionālo kiberdrošības sertifikācijas modeli, kā arī paplašināt kiberdrošības noturības pasākumus, kā arī regulāri testēt kiberkrīžu plānus;
17. nodrošināt Latvijas karavīru dalību starptautiskajās misijās un operācijās: ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES  kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos;
18. veicināt sabiedroto valstu politisku un militāru gatavību atbalstīt Latvijas aizsardzību, lai nosargātu Latvijas teritoriālo integritāti:
    • veicinot NATO kolektīvo aizsardzību, t.sk. sekmēt  sabiedroto klātbūtni Latvijā un NATO komandvadības integrāciju miera un militārā konfliktā laikā un pārejas posmā starp tiem;
    • sekmējot NATO pretgaisa aizsardzības kapacitāti, t.sk. ieviešot NATO Integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības Rotācijas modeli un NATO “Austrumu Sardzes” (Eastern Sentry) aktivitāti, sekmējot nepārtrauktu pretgaisa aizsardzības sistēmu vai kaujas lidmašīnu klātbūtni Latvijā;
    • sekmējot ASV nepārtrauktu militāru klātbūtni ar atturēšanai atbilstošām militārajām vienībām;
19. izpildot valdības doto uzdevumu – virzīties uz 5% no IKP aizsardzībai un drošībai, AiM ir virzījusi lēmumprojektus izskatīšanai MK dotā mērķa sasniegšanai, t. sk.:
    • atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem^[3] valsts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 24.00.00 “Valsts aizsardzības un drošības fonds” ir plānots papildu finansējums AiM, kas pēc attiecīgā finansējuma pārdales uz AiM budžetu, veidos aizsardzības budžetu 4,62% no IKP 2026. gadā un AiM īstenos sekojošus NATO spēju mērķus:
      • attīstot Mehanizēto kājnieku brigādi, nodrošinot atbilstoša līmeņa bruņutehniku un kaujas atbalsta spējas, t.sk. netieša uguns atbalstu;
      • attīstot kaujas spējīgas divīzijas līmeņa atbalsta vienības, t.sk. artilērijas, pretgaisa aizsardzības un izlūkošanas spējas;
      • veidojot munīcijas krājumus un kaujas nodrošinājuma spējas, kas spētu atbalstīt gan nacionālās, gan NATO vienības;
      • sekmējot gan bezpilota spēju attīstību NBS, gan pilnveidojot nacionālās pretdarbības spējas bezpilota sistēmām;

• papildu iepriekš minētajiem MK lēmumiem valsts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” saskaņā ar 2025. gada 23. septembra MK sēdes protokolu Nr.39 52.§ “Informatīvais ziņojums “Par papildu nepieciešamajiem pasākumiem kaujas spēju palielināšanai, kas atbilst valsts izņēmuma klauzulas nosacījumiem””^[4] ir plānots papildu finansējums AiM, kas pēc attiecīgā finansējuma pārdales uz AiM budžetu, veidos aizsardzības budžetu 4,91% no IKP 2026. gadā un AiM īstenos sekojošus NATO spēju mērķus:
• • izlūkošanas un apdraudējuma uzraudzīšanas kapacitātes stiprināšanai;
  • NBS uzturēšanas un personāla nodrošināšanas pasākumu īstenošanai, paredzot straujāku aizsardzības spēju attīstību;
  • Sēlijas poligona uzturēšanas nodrošināšanai;
  • atbalsta sniegšanai Ukrainai;
  • Aizsardzības inovāciju fonda un pētniecības un inovāciju ieviešanas stimulēšanas mehānisma izveidei.

Aizsardzības ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2024. līdz 2028. gadam 

Euro

Vidējais amata vietu skaits no 2024. līdz 2028. gadam

Piezīmes.

¹ Zemessargi, kuri dienesta līgumu pilda saskaņā ar Zemessardzes likuma 31. pantu. Zemessargu amata vietu skaits 2024. gadā – 805, 2025. gadā – 829, 2026. gadā – 877, 2027. gadā – 877 un 2028. gadā – 877.

² Izmaiņas amata vietās paskaidrotas pie attiecīgajām budžeta programmām/apakšprogrammām.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2026. līdz 2028. gadam