15. Izglītības un zinātnes ministrija/ 2026. gads

Izglītības un zinātnes ministrijas darbības jomas:

1. Vispārējā izglītība
2. Profesionālā izglītība
3. Augstākā izglītība
4. Valsts valodas politikas īstenošana
5. Zinātne
6. Sports
7. Jaunatnes politikas īstenošana
8. ES fondu un citu ES politiku instrumentu un ārvalstu finansējuma projektu un pasākumu īstenošana
9. Nozaru vadība un politikas plānošana

Izglītības un zinātnes ministrijas galvenie pasākumi 2026. gadā:

1. uzsākt pakāpenisku jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” īstenošanu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās un sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, lai veicinātu efektīvu un mērķtiecīgu mērķdotācijas izlietojumu;
2. turpinot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā izstrādi un īstenošanu, izstrādāt un attīstīt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, tai skaitā izglītības kvalitātes monitoringa rīkus, to attīstību un aprobāciju;
3. turpināt pilnveidotā mācību satura vispārējā izglītībā īstenošanu, sniegt atbalstu skolēnu individuālo kompetenču attīstībai, izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām, ieviest mērķa atbalstu kvalitatīvu pedagogu nonākšanai izglītības iestādēs, sniegt atbalstu skolotāju digitālo kompetenču nostiprināšanai;
4. turpināt valsts pētījumu programmu un fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu īstenošanu, nodrošināt zinātnes bāzes finansējumu, stiprināt sadarbību ar Eiropas Kodolpētījumu centru (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), paplašināt sadarbību ar diasporas organizācijām valstīs ar lielāko diasporas zinātnieku skaitu, turpināt zinātnes stratēģiskās komunikācijas plāna ieviešanu;
5. turpināt pilotprojektu institucionālajam finansējumam un pilnveidot esošā studiju finansējuma piešķiršanas efektivitāti; sekmēt ieguldītā finansējuma efektivitāti un sistēmas orientāciju uz atbilstību darba tirgus prasībām, studiju kvalitātes un augstskolu konkurētspējas celšanu, un administrēt sociālo stipendiju fondu studējošiem no daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem, studējošiem ar invaliditāti un studējošajiem no mājsaimniecībām, kurām piešķirts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss;
6. nodrošināt atbalstu sekmīgai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Sniegt atbalstu pedagogiem latviešu valodas apguves metodikā, nodrošināt latviešu valodas apguves resursu, tai skaitā digitālu, izstrādi dažādām mērķa grupām. Atbalstīt latviešu valodas apguvi ārvalstu augstskolās un diasporā, tai skaitā vasaras vidusskolās un nometnēs. Rosināt daudzveidīgu komunikāciju un noturīgu interesi sabiedrībā par latviešu valodas attīstību, atbalstot pilsoniskās aktivitātes, organizējot iesaistošus pasākumus latviešu valodas kvalitātes, lietojuma un apguves sekmēšanai. Valodas konsultāciju sniegšana par latviešu valodas lietojuma jautājumiem, citvalodu personvārdu atveidi un identifikāciju. Latviešu valodas situācijas Latvijā un diasporā izpēte, tai skaitā kontekstā ar sabiedrības lingvistisko uzvedību;
7. turpinot pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmas, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas, Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas un Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību, veidot jaunu un uzlabot esošo izglītības jomas procesu elektronisku atbalstu, mazināt administratīvo slogu un pilnveidot datu uzkrāšanu, kā arī informācijas analīzes iespējas un veicināt datu pieejamību un atvērtību;
8. pilnveidot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas caurspīdīgumu un padziļinātu kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Izstrādāt visaptveroša Sporta likuma regulējumu, pilnveidojot augstas klases sporta atbalsta modeli, pilnveidojot bērnu un jauniešu sporta izglītības sistēmu, palielinot finansējuma apmēru, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu;
9. turpināt profesionālās izglītības attīstību, nodrošināt kvalitatīvu un elastīgu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, pilnveidot finansējuma piešķiršanas efektivitāti;
10. turpinot attīstīt jaunatnes politikas koordināciju valsts un pašvaldību mērogā un darba ar jaunatni vienmērīgu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, atbalstīt darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, kā arī stiprināt jauniešu, jaunatnes organizāciju un izglītojamo pašpārvalžu kapacitāti un līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā;
11. nodrošināt ministrijas pārziņā esošo ES fondu 2021. – 2027. gada perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanu;
12. nodrošināt Latvijas dalību ES izglītības, jaunatnes un sporta jomas programmā Erasmus+, programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un ES zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta programmā Apvārsnis2020, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma pasākumos.

Izglītības un zinātnes ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2024. līdz 2028. gadam

Euro

Vidējais amata vietu skaits no 2024. līdz 2028. gadam

Piezīmes.

¹ Pedagogu darba slodžu skaitu nosaka atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu darba samaksas noteikumiem, kur viena slodze (attiecīgajam amatam) atbilst noteiktam stundu skaitam nedēļā un/vai gadā.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2026. līdz 2028. gadam

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

IZM 2026. gadam, salīdzinot ar 2025. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izveidota apakšprogramma 01.15.00 “Sociālā atbalsta programma vispārējās izglītības pedagogiem”;
2. izveidota apakšprogramma 70.13.00 “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm”.