Tieslietu ministrijas darbības jomas:
- Tiesu sistēmas attīstība
- Kriminālsodu izpilde
- Komerctiesību politika
- Nekustamā īpašuma tiesību politika
- Konstitucionālo tiesību politika
Tieslietu ministrijas galvenie pasākumi 2026. gadā:
- turpināt Uzņēmumu reģistra iekšējo procesu un sniegto pakalpojumu pilnveidi, vienkāršojot administratīvos procesus un piedāvājot arvien ērtāku pakalpojumu funkcionalitāti, pakāpeniski virzoties uz pilnvērtīgas pašapkalpošanās iespējas nodrošināšanu klientiem, pakalpojuma saņemšanai nepieciešamā laika samazināšanu un izdevumu optimizāciju;
- administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā turpināt vienotā būves reģistrācijas procesa pakalpojuma pieejamības veicināšanu attiecībā uz citiem būvju veidiem un īpašuma formām (būvju apvienošanu, būvju sadali, u.tt.), kā arī turpināt darbu pie alternatīvām būvju datu iegūšanai dabā;
- turpināt darbu pie kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides;
- turpināt darbu pie Bērnu un jauniešu drošās mājas izveides ar mērķi veikt bērnu sociālās uzvedības korekciju un atturēt pusaudžus no likumpārkāpumu izdarīšanas, sniedzot atbalstu augsta riska pusaudžiem, kuri apdraud sevi vai citus, vienlaikus turpinot nodrošināt pagaidu atbalsta pakalpojumu augsta riska bērniem līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai;
- turpināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmas pilnveidi, kas ļautu bērnus un jauniešus novirzīt no kriminālsodīšanas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem;
- turpināt stiprināt bērniem draudzīgu tiesiskumu;
- palielināt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 euro mēnesī (155 euro bērniem līdz septiņu gadu vecumam, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām no 18 gadu vecuma līdz 21 gada vecumam – 180 euro);
- turpināt cietušo atbalsta sistēmas pilnveidi ar mērķi izveidot integrētu, uz klientiem orientētu sistēmu;
- nodrošināt jaunā cietuma Liepājā – kopējai sabiedrības drošībai nozīmīga infrastruktūras objekta, kas ļaus uzsākt jaunas sodu izpildes sistēmas ieviešanu, pilnveidojot ieslodzīto resocializācijas procesu – darbības uzsākšanu; kā arī attīstīt ieslodzījuma vietu sistēmu pēc jaunā cietuma atvēršanas;
- turpināt darbu pie Kriminālsodu izpildes likumprojekta virzības, paredzot kriminālsodu izpildes kārtību, kas atbilst mūsdienīgai izpratnei par kriminālsodu izpildi un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām kriminālsodu izpildes jomā;
- turpināt resocializācijas sistēmas attīstību, tostarp īstenojot ESF+ aktivitātes (korekcijas dienestu (Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta) kapacitātes paaugstināšana, apmācību sistēmas pilnveide, nepieciešamo e-risinājumu nodrošināšana, ieslodzīto un probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveide), lai radītu priekšnosacījumus ieslodzīto un probācijas klientu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai pēc soda izpildes beigām;
- turpināt iesāktās tiesu reformas, izlīdzinot tiesu noslodzi un efektivizējot tiesu darba organizāciju; Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšana – efektīvāks, specializētāks un prognozējamāks tiesvedības process, tā stiprinot Latvijas investīciju vides drošību un tiesiskās vides stabilitāti; stiprināt tiesu varas pašnoteikšanos tiesu budžeta, tiesneša karjeras un tiesu personālresursu jautājumos;
- turpināt darbu pie tiesu pieejamības palielināšanas, tostarp tiesu sniegto pakalpojumu pieejamības elektroniskajā vidē, pilnveidojot materiāltehnisko un informācijas komunikāciju tehnoloģiju nodrošinājumu;
- nodrošināt Tieslietu akadēmijas – vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju starpdisciplināros jautājumos kvalifikācijas pilnveides mācību centra – darbību ar mērķi sekmēt tiesiskumu un veicināt kvalitatīvu tiesas funkcijas īstenošanu, nodrošinot augstus profesionālos un ētikas standartus;
- turpināt e-lietas projektu programmas “E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide” īstenošanu, tostarp e-lietas platformas pilnveidi un tajā iekļauto informācijas sistēmu attīstību un pilnveidi ar mērķi efektivizēt procesu norisi elektroniskā vidē;
- stiprināt juridiskās palīdzības sniegšanu Latvijā, tostarp īstenojot ESF+ aktivitātes valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas paplašināšanas un atbalsta pasākumu nodrošināšanas jomā, jo īpaši cilvēkiem, kas atrodas nabadzības un sociālās atstumtības riska zonā;
- Zemesgrāmatu reforma – izvērtējums par zemesgrāmatu funkcijas nodošanu izpildvaras iestādei vai nodošanu tiesas jurista kompetencē (atstājot tiesu varā);
- turpināt darbu pie valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena norises ar mērķi sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos;
- veicināt valsts pārvaldes vienotu izpratni un sadarbību valsts valodas aizsardzības jomā;
- cilvēktiesību un tehnoloģiju (galvenokārt mākslīgā intelekta ietekme) mijiedarbības jautājumi, rīku un procesu izvērtēšana, nodrošinot to darbības atbilstību pamattiesībām;
- izvērtēt uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanu vērstu pasākumu nepieciešamību un iespējamos risinājumus (zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības un piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana);
- izvērtēt mantojuma tiesību reformā ieviestā regulējuma darbību prakse, apzināt iespējamos problēmjautājumus un, ja nepieciešams, turpināt darbu pie mantojuma tiesību regulējošo normatīvo aktu pilnveides;
- turpināt stiprināt Latvijas Nacionālā tiesiskās sadarbības tīkla kapacitāti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros, izveidojot informatīvos materiālus (audio, video) par dažādiem juridiskiem jautājumiem ar pārrobežu aspektu (bērnu tiesību jautājumi, laulības šķiršanas, uzturlīdzekļi, mantojums, valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība u.c.).
Tieslietu ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2024. līdz 2028. gadam
Euro
Vidējais amata vietu skaits no 2024. līdz 2028. gadam
|
|
2024. gads (izpilde) |
2025. gada plāns |
2026. gada plāns |
2027. gada plāns |
2028. gada plāns |
|---|---|---|---|---|---|
|
Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu darba slodžu amata vietas |
6 485 |
6 520 |
6 4341 |
6 415 |
6 407 |
|
Vidējais pedagogu darba slodžu skaits gadā |
7 |
7 |
- |
- |
- |
|
Vidējais pedagogu amata vietu skaits gadā |
11 |
11 |
- |
- |
- |
|
Tajā skaitā: |
|||||
|
Valsts pamatfunkciju īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu darba slodžu amata vietas |
6 449 |
6 471 |
6 384 |
6 391 |
6 389 |
|
Vidējais pedagogu darba slodžu skaits gadā |
7 |
7 |
- |
- |
- |
|
Vidējais pedagogu amata vietu skaits gadā |
11 |
11 |
- |
- |
- |
|
ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
36 |
49 |
50 |
24 |
18 |
1 Izmaiņas amata vietās paskaidrotas pie attiecīgajām programmām/apakšprogrammām.
Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2026. līdz 2028. gadam
|
p.k. |
Pasākuma nosaukums Darbības apraksts ar norādi uz līdzekļu izlietojumu Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Izdevumi, euro / rādītāji, vērtība |
Pamatojums |
||
|
2026. gadā |
2027. gadā |
2028. gadā |
|||
|
1. |
VID un UR1 IT sistēmu pielāgošana saistībā ar izmaiņām nodokļu likumos un citos normatīvos aktos |
175 000 |
- |
- |
MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr.38 1.§ 2. punkts |
|
Pielāgot Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas normatīvā regulējuma izmaiņām |
175 000 |
- |
- |
||
|
Uzlabota informācijas pieejamība par patiesajiem labuma guvējiem un nodrošināta patieso labuma guvēju aizsardzība gadījumos, kad publiska piekļuve šai informācijai var radīt nesamērīgu risku |
|||||
|
Papildinātas Uzņēmuma reģistra informācijas sistēmas (skaits) |
1 |
- |
- |
||
|
06.01.00 Juridisko personu reģistrācija |
|||||
|
2. |
Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšana (klasificēta informācija) |
1 103 769 |
728 219 |
324 037 |
MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr.38 1.§ 2. punkts |
|
43.00.00 Satversmes aizsardzība |
|||||
|
3. |
Latvijas Politiski represēto apvienības un Rīgas politiski represēto biedrības darbības nodrošināšana |
20 000 |
- |
- |
Priekšlikums Nr.217 2.lasījumam Saeimā 04.12.2025 |
|
Nodrošināt Latvijas Politiski represēto apvienības un Rīgas politiski represēto biedrības darbību |
20 000 |
- |
- |
||
|
Nodrošināta pamatdarbība |
|||||
|
Sniegts atbalsts pamatdarbības nodrošināšanai (%) |
100 |
- |
- |
||
|
09.03.00 Dotācija Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai |
|||||
|
Kopā |
1 298 769 |
728 219 |
324 037 |
- |
|
Piezīmes.
1 UR – Uzņēmumu reģistrs.
Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi
TM 2026. gadam, salīdzinot ar 2025. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:
- 2026. gadā netiek plānoti izdevumi:
- programmā 10.00.00 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds”, jo ar 2026. gada 1.janvāri Konfiskācijas fonda darbība tiek apturēta līdz 2029. gadam;
- apakšprogrammā 70.15.00 “Citu ES politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana (2021 – 2027)”
- apakšprogrammā 70.51.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības politiku instrumentu finansējumu (2021 – 2027)”;
- apakšprogrammā 73.08.00 “Pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansētie projekti (2021 – 2027)”.
- 2026. gadā tiek plānoti izdevumi:
- apakšprogrammā 62.08.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 – 2027)”;
- apakšprogrammā 70.09.00 “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm”.