20. Klimata un enerģētikas ministrija/ 2026. gads

Klimata un enerģētikas ministrijas darbības jomas:

• Klimata politika
• Enerģētikas politika
• Vides politika

Klimata un enerģētikas ministrijas galvenie pasākumi 2026. gadā:

Klimata rīcībpolitikas uzdevumi:

• atjaunot Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam un ieviest izpildes uzraudzības procesu;
• veikt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam vidusposma izvērtējumu balstoties uz risku izvērtējumu tautsaimniecības nozarēs;
• sekmēt Latvijas tautsaimniecības klimatnoturību integrējot klimata rīcībpolitiku nozaru, plānošanas reģionu un pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādē;
• nodrošināt Latvijas SEG emisiju un CO₂ piesaistes inventarizācijas  un SEG prognožu sagatavošanu starptautisko un ES ziņošanas saistību izpildei, kā arī Latvijas politikas plānošanai, tai skaitā pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā;
• nodrošināt emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) darbību Latvijā, tai skaitā paplašināšanu, iekļaujot fosilās enerģijas vienības, kas tiek patērētas ārpus esošās ETS sistēmas (t.i., ETS 2);
• sekmēt efektīvu klimata finansējumu (emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Modernizācijas fonda instruments, Sociālā klimata fonda instruments, ES Fondu finansējums) ieviešanu un pieejamību dažādām mērķgrupām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību.

Vides rīcībpolitikas uzdevumi:

• veicināt ilgtspējīgu un ar sabiedrības interesēm līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi nodrošinot ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pilnveidi un atbilstību nozares un vides ilgtspējas nodrošināšanas aktuālajām vajadzībām, tai skaitā stiprinot atbildīgo institūciju administratīvo kapacitāti; piesārņojošo darbību operatoru  uzraudzības procesa regulatīvo un īstenošanas efektivitāti; pielāgojot dabas resursu nodokļa instrumentu atbilstoši ar komercdarbības un sabiedrības paradumu radītajai ietekmei uz vidi;
• izstrādāt pakārtotos tiesību aktus attiecībā uz oglekļa uzglabāšanu, turpināt dabas resursu licenču pārvaldības procesa pilnveidi;
• veikt grozījumus tiesību aktos, lai pilnveidotu plūdu pārvaldības sistēmu, kā arī izstrādāt grozījumus notekūdeņu apsaimniekošanas regulējumā, pārņemot aktualizētā ES tiesību akta prasības;
• sniegt atbalstu reģionālo dūņu centru izveidei, virzīt grozījumus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas regulējumā, t.sk. attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju savstarpēji sniegtiem pakalpojumiem, kā arī atbalstīt ES Tehniskā atbalsta instrumenta projektu ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā;
• sekmēt dabas resursu izmantošanas atbilstību tiesību aktos un plānošanas dokumentos noteiktajiem kritērijiem, veidojot un īstenojot riskbalstītu vides piesārņojuma (t.sk. ķīmisko vielu un radiācijas drošības) un plūdu novēršanas un mazināšanas politiku un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, atkritumu apjoma samazināšanu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši ES un Latvijas noteiktajiem mērķiem;
• nodrošināt Latvijas vides aizsardzības un resursu ilgtspējas interešu pārstāvniecību  ES un starptautiskā līmenī.

Enerģētikas rīcībpolitikas uzdevumi:

• digitalizēt ražošanas atļauju saņemšanas procesu, izstrādāt transporta enerģijas uzraudzības regulējumu un pilnveidot elektroenerģijas sistēmas regulējumu gan attiecībā uz pieslēgumiem, gan balansēšanas tirgus darbību;
• stiprināt Latvijas energoapgādes drošumu pilnveidojot kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret fiziskiem un kiberdraudiem;
• veicināt enerģētikas sektora transformāciju saskaņā ar nozares plānošanas dokumentiem tādējādi nodrošinot, ka Latvija virzās kļūt par reģiona enerģijas cenu līderi, palielina zaļās enerģijas īpatsvars ražošanas portfelī un samazina importētās enerģijas apjomu;
• nodrošināt mērķētus atbalsta mehānismus mājsaimniecību lietotāju vajadzībām, kas paredz efektīvu un taisnīgu publiskā finansējuma izlietojumu, nodrošinot patstāvīgi pieejamu atbalstu īpaši aizsargājamām lietotāju grupām, elastīgi piemērojamu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras krasa cenu kāpuma gadījumā, ir vairāk pakļautas cenu riskiem;
• nodrošināt Latvijas interešu pārstāvniecību attiecībā uz enerģētikas rīcībpolitiku ES un starptautiskā līmenī.

Klimata un enerģētikas ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2024. līdz 2028. gadam

Euro

Vidējais amata vietu skaits no 2024. līdz 2028. gadam

Piezīmes.

¹ Izmaiņas amata vietās skaidrotas pie attiecīgajām budžeta programmām/apakšprogrammām.

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

KEM 2026. gadam, salīdzinot ar 2025. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izslēgta programma 01.00.00 “Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā”;
2. precizēts programmas 23.00.00 nosaukums no “Vides politikas īstenošana” uz “Vides un enerģētikas politikas īstenošana”;
3. izslēgta apakšprogramma 23.02.00 “Vides pārraudzības valsts birojs”;
4. izslēgta programma 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana” un tās apakšprogramma 62.08.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2021 – 2027)”;
5. izveidota apakšprogramma 69.06.00 “Mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības projekti”;
6. izveidota apakšprogramma 70.06.00 “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm”;
7. izveidota apakšprogramma 70.50.00 “Tehniskā palīdzība ERAF, ESF+, KF, TPF finansējuma apgūšanai (2021 – 2027)”;
8. izveidota apakšprogramma 72.06.00 “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansētie projekti un pasākumi”;
9. izveidota programma 96.00.00 “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana”.