Saglabājoties mērenai ekonomikas izaugsmei un augstam pieprasījumam pēc darbiniekiem, iedzīvotāji arvien aktīvāk atgriežas darba tirgū, gan kā nodarbinātie, gan darba meklētāji. Šī augošā iesaiste uzskatāma par galveno cēloni nelielam bezdarba līmeņa pieaugumam šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī veidojis 7,0% un ir par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.
Kopumā darba tirgus situācija pēdējos gados ir bijusi salīdzinoši stabila, to nav būtiski ietekmējis ne krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ne sekojošā energokrīze un straujais cenu kāpums, ne ASV paziņojumi par tarifu celšanu, ne konflikta eskalācija Persijas līcī. Arī pēdējais ceturksnis nav nesis būtiskas izmaiņas. Situāciju darba tirgū turpina noteikt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas ierobežo nodarbināto skaita pieauguma iespējas, kā arī nodrošina salīdzinoši zemu bezdarba līmeni.
Vēl viens faktors, kas ietekmē darba tirgu, ir pēdējā laikā augošais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmenis. Covid-19 pandēmijas laikā, pastāvot dažādiem darba ierobežojumiem, ekonomiskās aktivitātes līmenis bija krasi krities, pēc tam atjaunojoties tikai ļoti pakāpeniski. Šā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – nodarbināto un darba meklētāju īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem sasniedza 70,0%, jau pietuvojoties līmenim, kādā šis rādītājs bija 2019. gadā, pirms pandēmijas ierobežojumiem.
Ekonomiskās aktivitātes pieaugumu veicina augošais pieprasījums, kas saistīts gan ar spēcīgākas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, gan darbaspēka piedāvājuma samazināšanos. Tas attiecīgi veicina algu pieaugumu un motivē cilvēkus iesaistīties darba meklējumos. Ar šo faktoru, visticamāk, arī izskaidrojama atšķirīgā dinamika bezdarba rādītājos darbaspēka apsekojuma un reģistrētā bezdarba datos. Ja apsekojums uzrāda nelielu bezdarba pieaugumu pret pērnā gada attiecīgo periodu, reģistrētā bezdarba līmenis un reģistrēto bezdarbnieku skaits, ko fiksē Nodarbinātības valsts aģentūra, turpina kristies un ir vēsturiski zemākajā līmenī. Reģistrētā bezdarba līmenis pēc visu laiku zemākā rādītāja sasniegšanas maijā, jūlija beigās bija 4,7% - par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā krities par 3,7% līdz 42,3 tūkstošiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, pēc CSP darbaspēka apsekojuma rezultātiem, šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 885,5 tūkstošus, kas ir par 1,6% vairāk nekā pirmajā ceturksnī, taču gada laikā fiksēts nodarbināto skaita samazinājums par 0,4%.
Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes, tajā skaitā bezdarba un nodarbināto skaita prognozes 2027. gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, kuras tiks publiskotas septembra vidū. Jūnija sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs bezdarba līmenis šim gadam bija prognozēts 6,6% apmērā, kamēr nodarbināto skaits sagaidīts stabils, 2025.gada līmenī. Darbaspēka apsekojuma dati par otro ceturksni ir uzrādījuši nedaudz straujāku iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugumu un augstāku bezdarba līmeni nekā prognozēts iepriekš, kamēr nodarbināto skaita dinamika atbilst līdzšinējām prognozēm.