Ar šī gada 1. janvāri stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžets ir budžets drošākai nākotnei, un tas paredz līdzsvarotu pieeju gan valsts izdevumu, gan ieņēmumu plānošanā. Finanšu ministrija, izmantojot starptautiski atzītu valdības funkciju klasifikācijas sistēmu COFOG (Classification of the Functions of Government)*, detalizēti skaidro, kāds ir valsts budžeta izdevumu sadalījums pa nozarēm. Saskaņā ar šo klasifikāciju 2026. gada valsts budžetā ekonomiskās darbības veicināšanai paredzēts finansējums 2,6 miljardu eiro apmērā, kas veido aptuveni 14,2% no kopējiem plānotajiem valsts budžeta izdevumiem.
Finansējums ekonomiskās darbības veicināšanai apliecina valdības prioritāti stiprināt tautsaimniecības izaugsmi, infrastruktūras attīstību, uzņēmējdarbības vidi un reģionālo konkurētspēju. 2026. gada valsts budžets veidots tā, lai līdzsvaroti apvienotu drošības, sociālās aizsardzības un ekonomiskās attīstības mērķus, radot stabilu pamatu ilgtspējīgai valsts izaugsmei.
Ekonomiskās darbības joma 2026. gadā tiek īstenota kā starpnozaru politika, kuras atbildība sadalīta starp vairākām ministrijām un institūcijām. Pamatfunkciju īstenošanai paredzēti 898 miljoni eiro, nodrošinot valsts pamatuzdevumus tirgus uzraudzībā, uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, lauksaimniecībā, transportā, enerģētikā un nodarbinātības jomā.
Nozīmīga loma ekonomiskās politikas īstenošanā ir Satiksmes ministrijai, kuras pārziņā esošais finansējums sasniedz 493 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas paredzēta valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai 229 miljonu eiro apmērā, mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem 60 miljonu eiro apmērā, sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai 94 miljonu eiro apmērā un dzelzceļa publiskās infrastruktūras finansēšanai 64 miljonu eiro apmērā. Būtiski līdzekļi novirzīti arī Rail Baltica projekta pārvaldības nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.
Zemkopības ministrijas (ZM) atbildībā esošais finansējums pamatfunkciju ietvaros sasniedz 141 miljonu eiro, nodrošinot valsts atbalstu lauksaimniecībai 56 miljonu eiro apmērā, pārtikas drošības un dzīvnieku veselības uzraudzībai 17 miljonu eiro apmērā, meža nozares attīstībai un uzraudzībai vairāk nekā 21 miljona eiro apmērā, kā arī augu veselības un augu aprites uzraudzībai 7 miljonu eiro apmērā. Šie ieguldījumi veido pamatu pārtikas drošībai un lauku reģionu attīstībai.
Ekonomikas ministrijas (EM) pamatfunkciju finansējums sasniedz 97 miljonus eiro, ietverot valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbībai 46 miljonu eiro apmērā, ekonomiskās izaugsmes politikas īstenošanu 18 miljonu eiro apmērā, kā arī iekšējā tirgus uzraudzību, konkurences politiku un patērētāju tiesību aizsardzību. Vienlaikus līdzekļi paredzēti arī Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojektam, stiprinot enerģētisko neatkarību.
Ekonomiskās darbības nodrošināšanā iesaistītas arī citas nozares. Tieslietu ministrijas pārziņā esošais finansējums 33 miljonu eiro apmērā nodrošina juridisko personu reģistrāciju, maksātnespējas procesa pārvaldību un nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošanu, kas ir būtiski uzņēmējdarbības vides stabilitātei. Savukārt Finanšu ministrijas budžetā finansējums 15 miljonu eiro apmērā paredzēts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem.. Klimata un enerģētikas ministrija ar 56,8 miljoniem eiro nodrošina elektroenerģijas lietotāju atbalstu, veicinot energoresursu pieejamību mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Labklājības ministrija ekonomiskās darbības ietvaros nodrošina nodarbinātības politikas īstenošanu 13 miljonu eiro apmērā, stiprinot darba tirgus uzraudzību un atbalstu darba ņēmējiem.
Ekonomiskās izaugsmes veicināšanā būtiska loma ir arī ārvalstu finanšu palīdzībai, kas 2026. gadā sasniedz teju 1,7 miljardus eiro. No šīs summas 629 miljoni eiro paredzēti ZM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem lauksaimniecības, lauku attīstības un zvejniecības atbalstam. Satiksmes ministrijas pārziņā ārvalstu finansējums sasniedz 260 miljonus eiro, galvenokārt Rail Baltica un transporta infrastruktūras projektiem. EM projektiem paredzēti 66 miljoni eiro, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošajiem reģionālās attīstības un pārrobežu sadarbības projektiem – 28 miljoni eiro.
2026. gada budžets ekonomiskās darbības jomā apliecina valsts mērķi veidot konkurētspējīgu tautsaimniecību, kuras attīstība balstīta modernā infrastruktūrā, stabilā uzņēmējdarbības vidē, reģionu izaugsmē un ilgtspējīgā enerģētikā. Ieguldījumi 2,6 miljardu eiro apmērā veido pamatu noturīgai ekonomikas attīstībai ilgtermiņā.
*COFOG jeb valdības funkciju klasifikācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāta starptautiska metodoloģija, pēc kuras valdības izdevumi tiek grupēti atbilstoši to mērķim. Šāda pieeja ļauj skaidri parādīt, kur valsts iegulda publiskos līdzekļus un kā tie sadalās starp dažādām politikas jomām, nodrošinot pārskatāmību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šo klasifikāciju izmanto Eiropas Savienības dalībvalstis, nodrošinot vienotu pieeju budžeta datu apkopošanai un ļaujot savstarpēji salīdzināt valstu izdevumu struktūru.
