Šī gada 19. un 20. septembrī Kopenhāgenā, Dānijā notiek Eirogrupas un neformālās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmes. Latviju tajās pārstāv finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, kā arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Sanāksmes dalībnieki pārrunās plašu jautājumu loku, kas skar gan eirozonas ekonomikas attīstību, gan Eiropas Savienības (ES) regulējuma vienkāršošanu, strukturālās reformas, finanšu noturību un ģeopolitikas ietekmi uz Eiropas ekonomikas attīstību.
Eirogrupas sanāksmes laikā tiks pārrunāta tās darba programma līdz 2026. gada jūnijam, kuras galvenās prioritātes ir fiskālās un ekonomikas politikas koordinācija, eiro kā starptautiskas un digitālas valūtas attīstība un Ekonomiskās un monetārās savienības konkurētspējas veicināšana. Eirogrupa turpinās uzraudzīt ekonomisko situāciju, kā arī politiskās reakcijas nepieciešamību pašreizējā nestabilajā globālajā kontekstā.
Sanāksmes laikā pārrunās arī jaunākās norises ekonomikā, kā arī notiks diskusijas par globālās ekonomikas pieauguma palēnināšanos, ko ietekmēja ģeopolitiskie saspīlējumi, tarifi un inflācijas spiediens. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka pasaules ekonomika 2025. gadā augs par 3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika lēsts aprīlī uzreiz pēc pirmajiem ASV tarifu paziņojumiem. Lai gan ES ekonomika gada pirmajā pusē pieauga straujāk nekā gaidīts, nākamajos ceturkšņos prognozēts izaugsmes palēninājums, ko veicina eksporta samazinājums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Mazas un atvērtas ekonomikas kontekstā, kā Latvija, galvenais izaicinājums ir palielināt valsts aizsardzības izdevumus un veicināt ekonomikas izaugsmi, saglabājot sabalansētu budžetu un valsts parāda ilgtspēju, kā arī nodrošināt ES fiskālo noteikumu elastību aizsardzības finansēšanai.
Savukārt paplašinātā formāta Eirogrupas sanāksmē tiks pārrunāta pašreizējā situācija attiecībā uz digitālā eiro ieviešanu. Dalībnieki diskutēs par līdzšinējo progresu, tostarp digitālā eiro kompensācijas modeļa izstrādi, izplatīšanu un tā lietošanas nodrošināšanu ārpus eirozonas. Tāpat pārrunās Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eirosistēmas centrālo banku darbu digitālā eiro tehniskās izstrādes sagatavošanas fāzē, kas noslēgsies 2025. gada oktobrī. Latvijas pārstāvju vērtējumā digitālā eiro regulas apstiprināšana ir būtiska eirozonas noturības un konkurētspējas stiprināšanai, un nepieciešams panākt vienošanos par Vienotās valūtas pakotni, nodrošinot gan digitālā eiro, gan skaidras naudas regulējumu.
Neformālās ECOFIN sanāksmes laikā tiks pārrunāta ES tiesību aktu ietekme uz ekonomiku, tostarp administratīvā sloga un birokrātijas izaicinājumi, ko rada ES regulējums privātajam sektoram un valsts pārvaldei. Tāpat tiks apspriestas ES regulējuma vienkāršošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt uzņēmumiem radīto slogu par vismaz 25% līdz 2029. gadam. Latvija arī aktīvi strādā pie administratīvā sloga mazināšanas, un uzsver regulējuma harmonizācijas nozīmi, saglabājot konkurētspēju un līdzsvaru starp vienkāršošanu un skaidru noteikumu interpretāciju.
Sanāksmē pārrunās arī finanšu regulējuma vienkāršošanu un iespējas mazināt regulatīvo slogu finanšu sektorā, saglabājot finanšu stabilitāti, kapitāla un likviditātes prasības, kā arī ieguldītāju un patērētāju aizsardzību. ECOFIN dalībnieki diskutēs par esošo un nākotnes normatīvo regulējumu pārskatīšanu, tostarp Omnibus pakotnēm. Diskusijā par nacionālajām strukturālajām reformām sanāksmes dalībnieki pārrunās iespējas stiprināt produktivitāti un ekonomikas noturību, balstoties uz SVF ziņojumu. Šajā kontekstā diskusiju centrā būs darba tirgus un cilvēkkapitāla reformas, fiskālās reformas, uzņēmējdarbības regulējuma vienkāršošana, atbalsts inovācijai un digitalizācijai, kredītu un kapitāla tirgu attīstība, kā arī pārvaldības un institucionālās reformas. Pēc Latvijas domām ir būtiski pielietot kompleksu pieeju strukturālo reformu īstenošanā, vienlaikus ņemot vērā katras valsts specifiku, un izmantot esošus ES līmeņa koordinācijas mehānismus, tostarp Eiropas semestra procesā valstīm izteiktās rekomendācijas, kas palīdz koncentrēt reformas uz galveno valsts izaicinājumu pārvarēšanu.
Kopumā sanāksmes dalībnieki pārrunās plašu jautājumu loku un apmainīsies ar viedokļiem par aktīvu koordināciju eirozonas un ES ekonomiskās politikas stiprināšanai, regulējuma vienkāršošanai, strukturālo reformu īstenošanai un stratēģiskās autonomijas veicināšanai. Latvija vērš uzmanību uz atbildīgas fiskālās politikas nozīmi, digitālā eiro ieviešanas prioritāti, strukturālo reformu kompleksitāti, kā arī nepieciešamību saglabāt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi visās ES dalībvalstīs.