Šī gada 12. un 13. novembrī Briselē notiek Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmes. Latviju tajās pārstāv finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Sanāksmes dalībnieki pārrunās plašu jautājumu loku, tostarp aktuālās makroekonomiskās norises, eirozonas konkurētspējas stiprināšanu, fiskālās uzraudzības īstenošanu jaunajā ekonomikas pārvaldības ietvarā, kā arī digitālā eiro un stabilo kriptomonētu attīstību. Tāpat plānots apspriest enerģijas nodokļu reformu, muitas regulējuma modernizāciju, administratīvā sloga mazināšanu, kā arī turpmāko ES atbalstu Ukrainai.
Eirogrupas sanāksmes laikā ministri, balstoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem novērtējumiem, pārrunās makroekonomiskās un fiskālās norises. Eirozonai izaugsme tiek prognozēta 1,2% apmērā 2025. gadā un 1,1% apmērā 2026. gadā. Savukārt EK savās prognozēs norāda, ka kopš gada sākuma inflācija eirozonā ir turpinājusi samazināties no 2,5% 2025. gada janvārī līdz 2,2% septembrī. Neskatoties uz inflācijas svārstīšanos nedaudz virs noteiktā inflācijas mērķa eirozonā, turpmāk varētu sagaidīt inflācijas samazināšanos.
Eirogrupa apspriedīs arī eirozonas konkurētspēju globālajā kontekstā. EK norāda uz produktivitātes izaugsmes atšķirībām starp ES un ASV, strukturālajiem izaicinājumiem un nepieciešamību mobilizēt privātās investīcijas, efektīvi izmantot Vienoto tirgu un vienkāršot normatīvo vidi. Tāpat Eirogrupā tiks apspriesta fiskālā uzraudzība jaunajā ES ekonomikas pārvaldības ietvarā. Ministri vērtēs, kā Eirogrupa var efektīvāk koordinēt fiskālo politiku, vienlaikus sniedzot savlaicīgu politisko ieguldījumu un izvērtējot vidējā un ilgtermiņa publisko finanšu ilgtspējības riskus.
Banku savienības formātā Eirogrupa uzklausīs uzraudzības iestāžu – Vienotā uzraudzības mehānisma un Vienotās noregulējuma padomes – ziņojumus par eirozonas banku sektora stāvokli. Diskusijas fokusēsies uz kredītriska pieaugumu, nepieciešamību savlaicīgi identificēt un segt riskus, klimata risku vērtēšanu un kiberdrošības noturības stiprināšanu.
Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā ministri pārrunās digitālo finanšu nākotni, īpašu uzmanību veltot digitālā eiro un stabilo kriptomonētu attīstībai. Digitālais eiro paredzēts kā drošs un universāls norēķinu līdzeklis visiem iedzīvotājiem eirozonā, ko emitēs Eirosistēmas centrālās bankas. Sanāksmes ietvaros tiks analizēta ASV dolāros denominēto stabilo kriptomonētu dominēšana globālajā tirgū, Eiropas banku iniciatīva izveidot eiro stabilo kriptomonētu konsorciju un Eirosistēmas digitālā eiro projekta progress. Latvija atbalsta likumīga maksāšanas līdzekļa statusa noteikšanu digitālajam eiro, tādējādi nodrošinot ikvienam eirozonas iedzīvotājam iespēju dažādību norēķināties elektroniski visā eirozonā, izmantojot centrālās bankas naudu. Digitālā eiro ieviešana ir stratēģiski svarīga eirozonas autonomijai un drošiem norēķiniem.
ECOFIN sanāksmē ministri plāno vienoties par vispārējo pieeju Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanā. Reforma paredz nodokļu sasaisti ar enerģijas saturu un vides ietekmi, līdz ar to fosilajām degvielām pakāpeniski paaugstināsies nodokļu slogs, savukārt videi draudzīgākām alternatīvām tas samazināsies. Tāpat ECOFIN plāno panākt politisku vienošanos par regulu, kas paredz vienkāršota tarifu režīma ieviešanu tālpārdošanas preču importam un muitas nodokļa atbrīvojuma sliekšņa 150 eiro atcelšanu. Latvija pilnībā atbalsta šo risinājumu – tas stiprinās muitas uzraudzību, mazinās krāpšanas riskus un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja tas stāsies spēkā vienlaikus ar jaunā ES Muitas kodeksa datu centra darbības uzsākšanu.
ECOFIN paredzēta arī viedokļu apmaiņa par Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi, kā arī par ES turpmāko atbalstu Ukrainai. Tiks apspriesta situācija Ukrainas enerģētikas infrastruktūrā, budžeta vajadzības un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas iespējas.
ECOFIN tiks diskutēts arī par Eiropas Fiskālās padomes gada ziņojumu, kas izvērtē fiskālās politikas tendences un jaunā ekonomikas pārvaldības ietvara pirmo īstenošanas gadu. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība stingri ievērot nacionāli finansēto primāro izdevumu robežas un nodrošināt lielāku pārredzamību fiskālajā uzraudzībā. Sanāksmē plānots apstiprināt arī Padomes secinājumus par ES statistiku. Tajos īpaši akcentēta statistikas sistēmas modernizācija, piekļuve jauniem datu avotiem un metodoloģijas pilnveide aizsardzības izdevumu uzskaitei.
Sanāksmes noslēgumā ECOFIN uzklausīs prezidentvalsts un EK sniegto informāciju par G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmi un SVF gada sanāksmēm. Diskusijās tiks apskatīta globālā ekonomika, finanšu stabilitāte, parāda ilgtspēja un daudzpusējo attīstības banku reforma.
Eirogrupa apvieno eirozonas finanšu ministrus, lai koordinētu eiro politiku un apspriestu jautājumus, kas skar kopējo fiskālo ietvaru un finanšu stabilitāti. Savukārt ECOFIN ir visu ES dalībvalstu finanšu ministru padome, kas pieņem lēmumus par nodokļu politiku, finanšu tirgiem, ekonomikas pārvaldību un ES budžeta jautājumiem.