Šī gada 11. un 12. decembrī Briselē finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmēs, kā arī Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) Valdes sēdē. Sanāksmēs paredzēts pārrunāt plašu jautājumu loku, tostarp eirozonas fiskālo un ekonomisko situāciju, jaunā ekonomikas pārvaldības ietvara piemērošanu, digitālā eiro ieviešanu, ES muitas sistēmas reformu, finanšu regulējuma vienkāršošanu, pensiju sistēmu ilgtspēju, kā arī turpmāko finansiālo atbalstu Ukrainai.
Eirogrupas sanāksmē tiks prezentēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starpmisijas izvērtējums par eirozonas ekonomisko situāciju un politikas virzieniem. SVF secina, ka, lai arī īstermiņā sagaidāma ekonomikas izaugsme, vidējā termiņā to negatīvi ietekmēs iedzīvotāju novecošanās un zems produktivitātes pieaugums. Tāpat izaicinājumus rada ārējā vide, īpaši situācija tirdzniecībā, ģeopolitiskie apstākļi un augstās enerģijas cenas. Sanāksmes laikā diskutēs arī par Eiropas Komisijas novērtējumu eirozonas dalībvalstu 2026. gada budžeta plānu projektiem un kopējo fiskālo nostāju, tostarp par deficīta un parāda līmeni, neto izdevumu pieauguma tempiem un to atbilstību jaunajiem ES fiskālajiem noteikumiem.
Eirogrupas ietvaros notiks jaunā Eirogrupas priekšsēdētāja vēlēšanas pēc līdzšinējā priekšsēdētāja amata pārmaiņām nacionālajā līmenī, savukārt ESM Valdes sēdē jauno Eirogrupas prezidentu plānots iecelt par ESM Valdes priekšsēdētāju. Tāpat Valdes sēdē apstiprinās ESM dibināšanas līguma pielāgojumus, ņemot vērā Latvijas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas perioda beigas un Bulgārijas pievienošanos ESM 2026. gada janvārī.
ECOFIN sanāksmē tiks apspriesti priekšlikumi Uzkrājumu un investīciju savienības stiprināšanai, īpaši saistībā ar tirgus infrastruktūru un efektīvu uzraudzību, lai padziļinātu vienoto kapitāla tirgu, mazinātu šķēršļus pārrobežu kapitāla plūsmām un stiprinātu ES līmeņa uzraudzību. Tāpat paredzēts apstiprināt Padomes secinājumus par ES finanšu regulējuma vienkāršošanu, uzsverot nepieciešamību mazināt administratīvo slogu, saglabājot finanšu stabilitāti un ES finanšu sektora konkurētspēju.
Viens no centrālajiem ECOFIN darba kārtības jautājumiem būs Vienotās valūtas pakotne – regula par digitālā eiro ieviešanu, digitālā eiro pakalpojumu sniegšanu ārpus eirozonas, kā arī eiro banknošu un monētu likumīgo maksāšanas līdzekli. Tiks apspriesti kompromisa risinājumi par privātuma nodrošināšanu, atlīdzības mehānismu un turējuma limitiem, kā arī digitālā eiro projekta turpmāko izstrādes grafiku.
Nozīmīga ECOFIN darba kārtības daļa būs ES muitas sistēmas reforma – jaunā Savienības Muitas kodeksa un ES Muitas iestādes regulas virzība, kā arī politiskā vienošanās par muitas nodokļa atvieglojuma sliekšņa atcelšanu zemas vērtības sūtījumiem ar pārejas perioda risinājumu. Tiks meklēts līdzsvars starp efektīvāku muitas uzraudzību, datu izmantošanu un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību, kā arī starp kopīgiem ES risinājumiem un dalībvalstu kompetencēm. Latvija atbalsta progresu muitas reformas virzienā, pamatojoties uz nepieciešamību pēc praktiski īstenojama regulējuma un tehniski realizējama pārejas modeļa, kas nerada nesamērīgu slogu uzņēmējiem un muitas iestādēm.
Sanāksmes laikā tiks skatīta arī Krievijas kara pret Ukrainu ekonomiskā un finansiālā ietekme un jaunākie priekšlikumi ES atbalsta turpināšanai Ukrainai, tostarp izmantojot ERA aizdevumus un “Ukrainas mehānisma” finansējumu, kā arī izvērtējot risinājumus, kas balstās uz Krievijas Centrālās bankas imobilizēto aktīvu izmantošanu starptautisko tiesību ietvaros.
Eirogrupa apvieno eirozonas finanšu ministrus, lai koordinētu eiro politiku un apspriestu jautājumus, kas skar kopējo fiskālo ietvaru un finanšu stabilitāti. Savukārt ECOFIN ir visu ES dalībvalstu finanšu ministru padome, kas pieņem lēmumus par nodokļu politiku, finanšu tirgiem, ekonomikas pārvaldību un ES budžeta jautājumiem.