Šonedēļ, 5. novembrī, Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējās tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem no Reģionālās politikas, kā arī Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta, savukārt 6. novembrī norisinājās Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas (UK) sanāksme ar Latvijas sociālo un sadarbības partneru līdzdalību. UK sanāksme šogad norisinājās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A1 korpusa Ātrijā, kas izveidots ar iepriekšējo periodu ES fondu atbalstu.
Divu dienu diskusiju centrā bija paveiktais un turpmākie soļi, lai partnerībā ar ieinteresētajām pusēm paātrinātu un uzlabotu ES fondu investīciju īstenošanu, nodrošinot, ka ieguldījumi notiek atbilstoši sabiedrības vajadzībām un rada piekļūstamu vidi un pakalpojumus. Tāpat tika pārrunāts, kā nodrošināt, lai investīcijas atbilstu aktuālajiem izaicinājumiem, īpaši Latvijas austrumu pierobežā, un citām valsts prioritātēm gan no Latvijas, gan EK skatpunkta.
“Šajā un nākamajā gadā valsts budžetā paredzētais finansējums ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām nodrošināts vēsturiski augstā līmenī – aptuveni 1,4 miljardi eiro, lai stimulētu ekonomiku un stiprinātu valsts noturību un drošību pašreizējos nenoteiktības un drošības izaicinājumu apstākļos. Šāds investīciju apjoms ikgadēji ir vismaz divas reizes lielāks nekā iepriekšējos periodos. Nozīmīgi, ka šī gada deviņos mēnešos jau izmaksāts vairāk nekā visa 2024. gada laikā ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanas atbalstam, kas liecina par nozīmīgu uzrāvienu ieguldījumu praktiskā realizācijā, “ uzvēra FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, atklājot UK sanāksmi.
FM 2021.–2027. gada plānošanas perioda datos demonstrēja, ka ir sasniegts būtisks progress visos posmos, īpaši attiecībā uz nacionālajiem īstenošanas noteikumiem – tie apstiprināti jau 95 % apmērā, kā arī projektu līgumiem, kas noslēgti par 56 % no Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Ir sasniegts pietiekams maksājumu līmenis gala saņēmējiem, lai sekmīgi izpildītu arī EK noteiktos ikgadējos deklarējamo izdevumu mērķus. Dati apliecina stabilu virzību, lai tāpat kā iepriekšējos plānošanas periodos, Latvija pilnībā ieguldītu tai piešķirto ES finansējumu līdz 2030. gadam. Plašāk aktuālo progresa informāciju skatīt šeit.
Vadošā iestāde arī ziņoja, ka notiek regulāra investīciju progresa un vajadzību izvērtēšana. Finansējuma pārdales tiek un arī turpmāk tiks mērķtiecīgi izmantotas kā stratēģisks mehānisms, lai līdzsvarotu riskus un maksimāli atbildētu aktuālajām vajadzībām, vienlaikus sekmējot programmas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.
Tā piemēram, Latvija izmantojusi EK ReArm Europe regulas sniegtās iespējas, novirzot 10 % jeb ~ 470 miljonus eiro no ES fondu programmas esošā finansējuma drošības un aizsardzības vajadzībām, tostarp ieguldījumiem uzņēmējdarbības un militārās mobilitātes attīstībā. Vienlaikus šie 10% var sniegt priekšrocību pagarināt programmas projektu īstenošanas termiņu par vienu gadu – līdz 2030. gada beigām, kas ir īpaši būtiski apjomīgajiem infrastruktūras projektiem, nodrošinot laika rezervi to kvalitatīvai īstenošanai. Grozījumi pēc to apstiprināšanas MK un uzreiz pēc ReArm delegēšanas akta stāšanās spēkā ir iesniegti EK izskatīšanai.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) UK dalībniekus informēja par pasākumiem, kas kopā ar FM īstenoti kopš pavasara, lai mazinātu administratīvo slogu projektu īstenošanā. Kā stratēģiski svarīgs uzdevums iezīmēta CFLA lomas nostiprināšana kā klientorientētam un atbalstošam sadarbības partnerim projektu īstenotājiem. Tas nozīmē lielāku atbalstu un uzticēšanos projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, plašākas konsultāciju aktivitātes un individuālu pieeju neskaidru situāciju risināšanā.
CFLA minēja virkni ieguvumu šo pasākumu rezultātā, piemēram, samazinātas prasības un iesniedzamo dokumentu apjoms. Efektivizējot projektu pārbaudes un uzraudzību, projektu īstenotājiem nebūs vairs jāsaskaras ar dublējošām un laikietilpīgām pārbaudēm, paredzami ātrāki un saprotamāki lēmumi. Papildus ieviesti arī digitālie uzlabojumi, kas samazina laiku dokumentu sagatavošanai un apritei. Plašāku informācija skatāma pievienotajā prezentācijā.
EK un Pasaules Bankas kopīgo iniciatīvu koordinatore Latvijā informēja par Baltijas reģionu izlīdzināšanās iniciatīvas (Baltic Catching Up Regions Initiative) progresu. Tās mērķis ir palīdzēt vietējiem un reģionālajiem partneriem pierobežas reģionos, lai mazinātu attīstības atšķirības un veicinātu izaugsmi. Latvijas gadījumā iniciatīvas uzmanības centrā ir Austrumu pierobeža, Latgales reģions, kur veikta padziļināta ekonomikas un prasmju analīze, iezīmējot galvenos izaicinājumus uzņēmējdarbības, investīciju un darbaspēka pieejamības jomā. Tālāk paredzēta sadarbība ar vietējiem partneriem, izstrādājot konkrētus risinājumus Latgales attīstības, tai skaitā uzņēmējdarbības vides stiprināšanai.
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pārstāve iepazīstināja ar projekta “ES fondu uzraugi” rezultātiem, kura mērķis ir stiprināt NVO lomu un līdzdalību dažādos valsts pārvaldes procesos, jo īpaši ES fondu programmu plānošanā un investīciju ieviešanas uzraudzībā. Projekta laikā izstrādāti priekšlikumi, kā padarīt sadarbību starp NVO un valsts iestādēm sabiedrības vajadzībām tuvāku. Tika uzsvērts, ka NVO savlaicīga un konsekventa iesaiste palīdz pieņemt pamatotākus lēmumus un stiprina uzticēšanos ES fondu izmantošanai atbilstoši sabiedrības interesēm.
Tiesībsarga biroja pārstāve sniedza ieskatu par biroja novēroto par piekļūstamības nodrošināšanu ES fondu projektos un aicināja iesaistīt personas ar invaliditāti projektu izstrādes, īstenošanas un testēšanas procesā. Tika uzsvērts, ka piekļūstamība ir nodrošināta tikai tad, ja investīciju rezultātā izveidotie pieejamības risinājumi personai ir patiešām izmantojami patstāvīgi.
Papildus FM informēja par EK priekšlikumiem nākamajam ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodam, kas būs par pamatu dalībvalstu diskusijām un tiks apstiprināti ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Šādas sarunas parasti ilgst līdz diviem gadiem. Latvija saglabās konsekventu pozīciju, aizstāvot pietiekamu kohēzijas politikas atbalstu arī pēc 2027. gada, īpašu uzmanību veltot austrumu pierobežas reģionu attīstībai un drošības izaicinājumu risināšanai. Latvija turpina darbu pie pozīcijas sagatavošanas, vienlaikus veicot neformālas konsultācijas ar ministrijām un sociāliem un sadarbības partneriem.
Pēc sanāksmes Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons iepazīstināja UK dalībniekus ar slimnīcas vēsturi, darbības rādītājiem un attīstību, kas būtiski veicināta ar nozīmīgu ES investīciju atbalstu. Tie ietver A korpusa attīstību un citus nozīmīgus darbus – infrastruktūras modernizāciju, jaunu medicīnas tehnoloģiju ieviešanu, Reimatoloģijas centra attīstību, precīzas sirds procedūru navigācijas sistēmas uzstādīšanu, kā arī praktisko mācību vides izveidi mediķiem. Viņš informēja arī par slimnīcas pieredzi un izaicinājumiem lielo stratēģiski svarīgo projektu īstenošanā, meklētajiem risinājumiem un turpmākajiem plāniem, lai vēl vairāk uzlabotu pacientu aprūpi. Ģ. Ansons uzsvēra:
“ES fondu ieguldījumi Stradiņa slimnīcā nav tikai būvniecība – tie ir ieguldījumi pacientu veselībā un drošībā, kā arī medicīnas izcilībā Latvijā. Bez ES investīciju atbalsta slimnīcas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība būtu daudz lēnāka vai pat daļēji neiespējama.”
ES fondu UK ir koleģiāla institūcija un izveidota, lai nodrošinātu efektīvas partnerības principos balstītu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem.
