Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza 3,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī, ko noteica straujāks cenu pieaugums pakalpojumiem un nepārtikas precēm.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā 2026.gada maijā noteica degvielas cenu pieaugums. Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā šā gada maijā bija 1,911 eiro par litru, savukārt 95.markas benzīns vidēji maksāja 1,827 eiro par litru. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, dīzeļdegviela un 95.markas benzīns sadārdzinājās attiecīgi par 33,3% un 21,6%. Ņemot vērā, ka degvielas kopējais īpatsvars mājsaimniecību patēriņu grozā 2026.gadā veido 4,1%, tas nozīmē, ka degvielas devums vidējā inflācijā šā gada maijā sastādīja 1,2 procentpunktus, kopumā izskaidrojot trešdaļu no patēriņa cenu kāpumā maijā. Vienlaicīgi, salīdzinājumā ar aprīli dīzeļdegvielas cena samazinājās par 6,8%.
Sagaidāms, ka šā gada jūnijā turpināsies dīzeļdegvielas cenu kritums un vidējā cena varētu vēl samazināties par 10-12 centiem salīdzinājumā ar maiju. Citāda situācija vērojam ar benzīnu, jo maijā tā cena, salīdzinot ar aprīli, palielinājās par 1,2%. Domājams, ka šā gada jūnijā benzīna cena būs līdzvērtīga maija līmenim. Tomēr, svarīgi norādīt, ka naftas un dīzeļdegvielas cenas pasaules tirgos attīstījās īpaši dinamiski, reaģējot uz notikumiem Persijas līča reģionā. Militārajam konfliktam Irānā turpinoties, naftas un dīzeļdegvielas cenas biržās var būtiski svārstīties, attiecīgi ietekmējot arī degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā.
No pārējam preču un pakalpojumu grupām jāatzīmē mājokļu apsaimniekošanas izdevumi, īpaši ar energoresursiem saistītie pakalpojumi. Elektroenerģija gada griezumā sadārdzinājās par 6,3% pretstatā ar 3,2% pieaugumu šā gada aprīli. Lielā mērā to noteica elektroenerģijas cenu pieaugums elektroenerģijas biržā. Savukārt gāzes cena bija par 17,5% augstāka nekā pērnā gada maijā, pretstatā ar 7,3% pieaugumu aprīlī, ko negatīvi ietekmēja augstākas gāzes cena. Ja elektroenerģijas un gāzes tarifi lielā mērā jau absorbēja gāzes cenu pieaugumu, ko izraisīja Hormuzas šauruma slēgšana, tad ar siltumenerģijas tarifiem tas ir tikai priekšā. Šā gada maijā siltumenerģijas cena mājsaimniecībām sadārdzinājās par 5,4% gada izteiksmē, un brīdī, kad siltumenerģijas tarifus sāks pārskatīt lielākās pašvaldības, gatavojoties nākošajam apkures sezonām, visticamāk tie palielināsies.
Zīmīgi, ka šā gada maijā pārtikas cenas samazinājušās par 1,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi nedaudz mīkstinot degvielas un pārējo energoresursu cenu pieaugumu. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos pārtikas cenas saglabāsies stabilas un gada griezumā redzēsim nelielu samazinājumu. Tomēr nākošgad situācija visticamāk mainīsies, jo darbaspēka trūkums turpinās radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām, tostarp pārtikas ražošanas un mazumtirdzniecības nozarē. Arī elektroenerģijas, gāzes un loģistikas pakalpojumu cenu pieaugums neļaus pārtikas cenām samazināties ilgstoši, jo tā ir svarīga izmaksu sastāvdaļa lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē. ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenas pasaules biržās pēdējos mēnešos palielinājās, it īpaši gaļai un graudaugiem.
Sākot ar šā gada jūliju pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem tiks samazināta no 21% līdz 12%, šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz pārtikas cenām. Tomēr rudenī, sagaidot jaunās ražas datus un atkarībā no situācijas energoresursu tirgū, situācija varētu mainīties.
Sagaidāms, ka šā gada jūnijā gada inflācija Latvija būs 3,3% - 3,6% robežās.