Šā gada jūlijā pirmo reizi kopš gada sākuma patēriņa cenas samazinājās. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 0,7%. Gada griezumā joprojām tika fiksēts cenu kāpums 2,6% apmērā. Tomēr šāds inflācijas apmērs bija būtiski mazāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad gada inflācija sasniedza 3,5%.
Cenu samazinājums tika fiksēts vairākās pārtikas grupās, tomēr būtiskāko devumu nodrošināja tās pārtikas grupas, kurām no šā gada 1. jūlija tika samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 21% līdz 12%, proti, maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām.
Iepriekšējā Finanšu ministrijas komentārā par inflāciju norādījām, ka gadījumā, ja mazumtirgotāji samazināto PVN likmi pilnā apmērā iestrādās minēto pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenās, šo preču cenām vajadzētu samazināties par aptuveni 7,4%. Faktiskais cenu samazinājums lielākajai daļai šo produktu bija pat nedaudz lielāks, izņemot maizi. Salīdzinājumā ar jūniju maizes cena samazinājās par 5,8%, olu cenas – par 7,6%, savukārt vistas gaļas un piena cenas saruka attiecīgi par 8,0% un 12,8%. Vienlaikus jāņem vērā, ka mazumtirgotāji regulāri īsteno cenu akcijas, savukārt maizes, piena un mājputnu gaļas ražošanā izmantoto izejvielu cenas ir cieši saistītas ar situāciju starptautiskajos preču tirgos. Tās ietekmē virkne faktoru, piemēram, ražas apjoms, energoresursu cenas un pieprasījums. Līdz ar to pārtikas cenu samazinājumu pēc PVN likmes samazināšanas ietekmēja arī citi faktori. Papildus jānorāda, ka samazinātās PVN likmes ietekme īstermiņā un vidējā termiņā var atšķirties, jo pārtikas izejvielu cenas var būtiski svārstīties. Kopumā, vērtējot samazinātās PVN likmes ietekmi uz maizes, piena, vistas gaļas un olu cenām, jāsecina, ka jūlijā šo produktu cenu samazinājums bija atbilstošs iepriekšējām gaidām.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos šā gada mēnešos pārtikas cenas gada izteiksmē saglabāsies deflācija. Tomēr, skatoties uz nākamo gadu, visticamāk neizdosies izvairīties no pārtikas cenu kāpuma, ko ietekmēs augstākas naftas un gāzes cenas, militārā darbība Melnajā jūrā, kas traucē Ukrainas un Krievijas graudaugu eksportam, kā arī ražai nelabvēlīgi laikapstākļi Centrālajā un Dienvideiropā šajā vasarā.
No citām precēm, kas labvēlīgi ietekmēja patēriņa cenu indeksa dinamiku jūlijā, jāatzīmē degvielas cenas. Salīdzinājumā ar jūniju degviela bija par 3,5% lētāka. Gada izteiksmē joprojām tika fiksēts samērā augsts kāpums 9,9% apmērā. Tomēr jāatzīmē, ka šāds degvielas cenu pieaugums bijis būtiski zemāks nekā iepriekšējos mēnešos, it īpaši aprīlī un maijā, kad tas sasniedza gandrīz 30%. Šā gada jūlijā dīzeļdegvielas cena vidēji veidoja 1,688 EUR/l, bet 95. markas benzīna cena vidēji bija 1,736 EUR/l. Ņemot vērā militārās darbības atjaunošanos Persijas līcī, naftas tirgus un degvielas cenas atkal tika sašūpotas. Sagaidāms, ka degvielas cenas augustā atkal palielināsies.
Vērtējot patēriņa cenu datus, jāsecina, ka cenu svārstības Latvijā šogad nosaka gan ārējie (energoresursu cenas), gan iekšējie faktori (akcīzes un PVN likmes izmaiņas). Šajā kontekstā nedaudz piemirstas tendences darba tirgū un pakalpojumu cenās. Darbaspēka izmaksu spiediens šogad nedaudz samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas kāpums būtiski apsteidza produktivitātes kāpumu. Tomēr prognozēts, ka darba samaksas kāpums šogad varētu sasniegt 5,5%, kas turpinās uzturēt pakalpojumu cenas samērā augstā līmenī un pakalpojumu inflācija joprojām būs augstāka par vidējo patēriņa cenu kāpumu. Šā gada jūlijā pakalpojumu cenas gada laikā palielinājās par 5,9%.