Finanšu ministrija (FM) kā politikas veidotāja Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieviešanā kopš pavasara mērķtiecīgi veikusi darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu ieviešanā, kas ļauj virzīties uz Ministru prezidentes noteikto mērķi – līdz 2026. gadam samazināt birokrātiju par 25 %.
Lai sniegtu atgriezenisko saiti un iepazīstinātu ar sasniegtajiem rīcības plāna rezultātiem, FM šī gada 3. jūlijā organizē tiešsaistes sanāksmi, uz kuru aicināti visi vienkāršošanas priekšlikumu sniedzēji – nozaru ministrijas, pašvaldības, uzņēmēju organizācijas un sociālie partneri. Par paveikto FM jūlijā iesniegs pārskatu arī Ministru kabinetā, savukārt līdz gada beigām tiks vērtēta ieviesto pasākumu faktiskā ietekme.
“Administratīvā sloga mazināšana nav vienreizēja akcija, bet sistemātisks darbs, kas balstīts ciešā sadarbībā ar projektu īstenotājiem un partneriem. Esam ielikuši labu startu – pārskatītas liekās prasības, vienkāršoti projektu atlases un uzraudzības procesi, kas jau sniedz redzamu uzlabojumu, “ uzsver finanšu ministrs A. Ašeradens.
FM ir apkopojusi vairāk nekā 400 priekšlikumus, uz kā pamata tika izstrādāts rīcības plāns. Saņemtie priekšlikumi tika sagrupēti astoņās prioritārajās jomās, kurās veikti dažāda līmeņa un veida uzdevumi administratīvā sloga mazināšanai.
Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem rīcības plānā ir atzīmētas 1) projektu atlases vienkāršošana, 2) projektu pārbaudes un uzraudzības efektivizēšana, 3) iepirkumu jautājumi un 4) nacionālā līmeņa prasību izvērtēšanu, atsakoties no tām, kas pārsniedz ES regulējuma noteiktās, tā mazinot administratīvo slogu un atskaišu apjomu.
Katrā no šīm jomām īstenoti konkrēti pasākumi, kas sniedz taustāmu ieguvumu projektu īstenotājiem.
Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) paredzēts vēl vairāk nostiprināt savu kā uzticama un klientorientēta sadarbības partnera lomu, paplašinot atbalstu projektu īstenotājiem projektu pieteikumu sagatavošanas, iepirkumu, maksājumu un projektu ieviešanas procesos. Vienlaikus plašāk tiks piemērots “konsultē vispirms” princips, novēršot dublējošas un laikietilpīgas pārbaudes un fokusējoties uz savlaicīgu atbalstu, lai veicinātu projektu īstenošanas kvalitāti. CFLA mērķis ir nodrošināt, ka vismaz 95 % projektu 2021.–2027. gada periodā tiek īstenoti veiksmīgi, tādēļ plānots vēl aktīvāk nodrošināt apmācības un individuālas konsultācijas, pielāgotas īstenotāju vajadzībām.
Piemēram, projektu atlases jomā gadījumos, kad finansējuma apjoms atklātā projektu iesniegumu atlasē ir pietiekams visiem kvalificētajiem projektiem, turpmāk nebūs nepieciešama to savstarpējā salīdzinošā vērtēšana. Tas ļaus samazināt vērtējamo kritēriju skaitu vismaz par 20 % un padarīs atlasi vienkāršāku un ātrāku. Tāpat paredzēta ātrāka un vienkāršāka atlase uzņēmumiem ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto “A” reitingu – augstāko nodokļu uzticamības novērtējumu. Savukārt, atsakoties no atlases nolikumu saskaņošanas starp iestādēm, tiks paātrināts atlases sākums par vismaz 10 darbdienām.
Ņemot vērā gan šobrīd īstenotos vienkāršošanas pasākumus, gan iepriekš FM veikto darbu, uzsākot 2021.–2027. gada plānošanas periodu, ir kopumā panākts būtisks uzlabojums projektu atlases ātrumā. Piemēram, salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu, atklātās un ierobežotās projektu atlasēs CFLA līdz gala lēmumam nonāk ievērojami ātrāk – gala lēmumu pieņemšanas laiks ir samazināts par vismaz 25 %.
Lai padarītu efektīvākas projektu pārbaudes un uzraudzību, saīsināti projektu dokumentācijas izvērtēšanas termiņi (līgumu slēgšana, grozījumi, iepirkumu pirmspārbaudes, iepirkumu pārbaudes u.c.) indikatīvi par 5 % - 2025. gadā un 15 % - 2026. gadā. Cits pasākums paredz plašāku pašdeklarēšanos– noteiktās uzraudzības jomās projektu īstenotāji paši apliecinās nosacījumu izpildi, bez papildu dokumentiem vai iestāžu apstiprinājuma. Tāpat arī pārskatītas neatbilstību vadlīnijas, atsakoties no nacionāli noteiktām finanšu korekcijām un tādējādi panākot neatbilstību veidu samazinājumu par 20 %.
Lai uzlabotu iepirkumu procesu, veikta prakses vienādošana starp Iepirkumu uzraudzības biroju un CFLA par iepirkumu preventīvo konsultatīvo atbalstu, tai skaitā, lai novērstu pārbaužu dublēšanās risku. Tāpat arī rosinātas atvieglotas iepirkumu prasības privātā sektora projektu īstenotājiem gadījumos, kad iepirkumu summa nepārsniedz 60 000 eiro un ES fondu līdzfinansējums nepārsniedz 50 %. Lai vienkāršotu dokumentu apriti, turpmāk nebūs arī vairs jāiesniedz iepirkumu pašpārbaudes lapas.
Paralēli publisko iepirkumu jomas regulējuma un piemērošanas prakses pilnveide notiek arī finanšu ministra vadītās darba grupas ietvaros, kas jūlijā valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu. Ziņojumā paredzēts piedāvāt risinājumus, kas nodrošinātu maksimālu elastību iepirkumu sistēmā – gan regulējumā, gan praksē, vienlaikus saglabājot fokusu uz iepirkumu pamatmērķiem.
Papildus veikts darbs pie nacionālā līmeņa prasību pārskatīšanas, atsakoties no tādām, kas pārsniedz ES regulējumā noteikto. Līdz šim jau izslēgti vairāki nacionāli noteikti uzraudzības rādītāji, un kopumā plānots atteikties no 17 nacionāli noteiktiem rādītājiem specifiskā atbalsta mērķa pasākumos.
FM arī turpmāk aicina projektu īstenotājus un sadarbības partnerus aktīvi iesaistīties, sniedzot priekšlikumus ES fondu vienkāršošanai – gan normatīvā regulējuma, gan ieviešanas prakses līmenī. Priekšlikumus iespējams iesniegt FM mājaslapas sadaļā “Birokrātijas mazināšana”, kur pieejama arī plašāka informācija par līdz šim paveikto.
