Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem deficīts konsolidētajā kopbudžetā palielinājies no 502,2 miljoniem eiro šā gada deviņos mēnešos līdz 810,6 miljoniem eiro desmit mēnešos. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, deficīts valsts pamatbudžetā turpina palielināties. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, atbilstoši investīciju ieviešanas ciklam, kalendārā gada beigās lielākā apmērā tiek veikti maksājumi par kapitālieguldījumiem, tostarp finansējums par veiktiem darbiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ietvaros. Lielāki budžeta izdevumi attiecīgi ietekmē deficītu kopbudžetā.
Kopbudžeta izdevumi šā gada desmit mēnešos pieauga par 1,3 miljardiem eiro jeb 9,4%, veidojot 15,4 miljardus eiro. Kopbudžeta izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar strauji augošajiem valsts pamatbudžeta izdevumiem (par 602 miljoniem eiro) ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai, kā arī par 231,1 miljonu eiro lielākiem nekā desmit mēnešos pērn pamatbudžeta izdevumiem aizsardzības resorā, kur vairāk tērēts kā kārtējiem, tā kapitālajiem izdevumiem.
Aizsardzības resora kārtējie izdevumi šā gada desmit mēnešos pieauguši par 159,9 miljoniem eiro jeb 25,8%, kas pamatā saistāms ar izdevumu kāpumu precēm un pakalpojumiem pretgaisa aizsardzībai, kā arī lielākiem izdevumiem NBS un Starptautisko operāciju personālsastāva atalgojumam sakarā ar karavīru skaita pieaugumu. Savukārt aizsardzības resora kapitālo izdevumu kāpums par 58,7 miljoniem eiro jeb 21,2% pamatā saistāms ar speciālo militāro transportlīdzekļu iegādi NBS vajadzībām, kā arī šogad vairāk izlietots aizsardzības īpašuma pārvaldīšanai un būvniecībai, ņemot vērā Sēlijas poligona pārņemšanu un darbības uzsākšanu, kā arī pieaugošo Valsts aizsardzības dienesta karavīru skaitu.
Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā šā gada desmit mēnešos tika novirzīti 645,6 miljoni eiro, kas ir par 423,9 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp oktobrī izdevumi bija par 40,3 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada oktobrī. Arī Kohēzijas politikas ES fondu investīciju temps pieaudzis – novirzīts 481,1 miljons eiro, kas ir par 197 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar desmit mēnešiem pirms gada, investīcijas veicot ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektos. Papildus tam stratēģiskajam Rail Baltica projektam šogad desmit mēnešu laikā investēti 137,7 miljoni eiro. Arī izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF) šā gada desmit mēnešos pieauguši kopumā par 48,9 miljoniem eiro, tostarp oktobrī investēts par 22,9 miljoniem vairāk nekā oktobrī pirms gada.
Valsts pamatbudžetā, paātrinoties ES fondu investīciju tempam, deficīts 2025. gada desmit mēnešos pieaudzis līdz 1,5 miljardam eiro, iepretim deficītam 197,2 miljonu eiro apmērā pērn. Valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2025. gada desmit mēnešos sasniedza 3,2 miljardus eiro, kas ir par 242,3 miljoniem eiro jeb 8,3% vairāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka tieši oktobrī šie izdevumi pieauguši par 75,5 miljoniem eiro, salīdzinot ar septembri, un par 30,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar oktobri pirms gada. Izdevumu būtisku daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanā, kur izdevumi šā gada desmit mēnešos pieauga par 290,6 miljoniem eiro. Tostarp par 262,6 miljoniem eiro vairāk investēts Atveseļošanas fonda projektos elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai, daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat par 110,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn ieguldīts ERAF projektos, galvenokār ALTUM programmām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un uzņēmējdarbības atbalstam.
Valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai 2025. gada desmit mēnešos auguši par 81,6 miljoniem eiro jeb 10,6%, sasniedzot 849 miljonus eiro, kur ES fondu un Atveseļošanas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai investēts par 50,5 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī-oktobrī pirms gada. Tostarp izglītības un zinātnes resorā 16,4 miljoni eiro šogad ieguldīti datortehnikas iegādei, savukārt iekšlietu resorā desmit mēnešos tērēts par 12,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada pamatā glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanai.
Valsts speciālajā budžetā, strauji augot ieņēmumiem no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, šā gada desmit mēnešos bijis 445,4 miljonu eiro pārpalikums, kas palielinājies par 113,7 miljoniem eiro salīdzinājumā ar desmit mēnešiem pirms gada. Valsts speciālā budžeta sociālā rakstura maksājumi 3,8 miljardu eiro apmērā šā gada desmit mēnešos bija par 290,8 miljoniem eiro jeb 8,2% lielāki nekā pirms gada.
Valsts speciāla budžeta izdevumi vecuma pensijām šā gada desmit mēnešos sasniedza 2,7 miljardus eiro un bija par 236,7 miljoniem eiro jeb 9,5% lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada desmit mēnešiem. No 2025. gada 1. oktobra tiek indeksēta visa piešķirtā pensija (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības), ja tā nepārsniedz 1488 eiro (100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas), kamēr 2024. gadā tika pārskatītas pensijas, kas nepārsniedz 683 eiro. Vecuma pensijām 1. oktobrī tika piemēroti dažādi indeksācijas koeficienti atkarībā no apdrošināšanas stāža, piemēram, ar apdrošināšanas stāžu no 40 līdz 44 gadiem vecuma pensijas pārskatīšanā tika piemērots indekss 1,0737.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šā gada oktobrī bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 658 eiro, ko tostarp ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no 2025. gada 1. janvāra. Jāatzīmē, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits šā gada oktobrī pārsniedza 426 tūkstošus un ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar oktobri pirms gada.
Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada janvārī-oktobrī 159,3 miljonu eiro apmērā bija par 4,7 miljoniem eiro jeb 3% lielāki nekā pirms gada, kas skaidrojams ar pabalsta vidējā apmēra pieaugumu. Jāazīmē, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri samazinājās par 13,6%, samazinoties bezdarbam un pieaugot ekonomiskajai aktivitātei. Reģistrētais bezdarbs pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem šā gada oktobra beigās noslīdēja līdz vēsturiski zemākajam 4,7% līmenim. Neskatoties uz darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaug līdzdalība darba tirgū un nodarbināto skaits aug.
Savukārt izdevumi atlīdzībai pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos sasniedza 1,6 miljardus eiro. Izdevumu kāpums veidoja 78,4 miljonus eiro jeb 5,1%, ko pamatā noteica minimālās algas celšana un pedagogu darba samaksas pieaugums – no 2025. gada 1. janvāra minimālā likme visiem pedagogiem tika palielināta par 2,6%, kā arī jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” uzsākšana atbalsta personālam ar šā gada 1. septembri. Šā gada oktobrī pašvaldību izdevumi atlīdzībai pieauguši par 46,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar septembri, un par 15 miljoniem eiro, salīdzinot ar oktobri pirms gada.
Kopbudžeta ieņēmumi 14,6 miljardu eiro apmērā bija vien par 199,5 miljoniem eiro jeb 1,4% lielāki salīdzinājumā ar janvāri-oktobri pirms gada. Tostarp kopbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi šā gada desmit mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 420,7 miljoniem eiro jeb 24,5% mazāki nekā pērn, galvenokārt dēļ mazākiem ĀFP ieņēmumiem valsts pamatbudžetā, kas šogad desmit mēnešos bija par 405 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada, atbilstoši ES fondu investīciju ciklam. Sekojot būtiski kāpinātam investīciju progresam šī gada otrā pusē, pakāpeniski sekos arī EK maksājumi lielākā apmērā valsts budžeta ieņēmumos par ES fondu un Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanu.
Lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada desmit mēnešos iekasēti par 673,3 miljoniem eiro jeb 6% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 11,8 miljardus eiro apmērā. Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt pērn veiktā nodokļu reforma (gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana u.c. pasākumi), ko kompensē darba samaksas fonda pieaugums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada deviņos mēnešos pieauga par 6%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi VSAOI ieņēmumi 4 miljardu eiro apmērā šā gada desmit mēnešos palielinājās par 336,2 miljoniem eiro jeb 9,1%, savukārt IIN ieņēmumi desmit mēnešos saglabājās pērnā gada līmenī, veidojot 2,3 miljardus eiro.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi desmit mēnešos 718,8 miljonu eiro apmērā bija par 74,2 miljoniem eiro jeb 11,5% augstāki nekā pērn. Ieņēmumu pieaugumu šogad sekmēja UIN virsplāna ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām. Jāatzīmē arī būtiski augstāki UIN ieņēmumi šā gada septembrī, kas salīdzinājumā ar septembri pirms gada pieauga par 33 miljoniem eiro. Septembrī tradicionāli UIN ieņēmumi ir augstāki nekā citos gada mēnešos, kas saistāms ar vidējo un lielo uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu līdz kārtējā gada 31. jūlijam un tam sekojošiem lēmumiem par peļņas sadali. Šogad novērotas lielākas nodokļa iemaksas no atsevišķiem banku, telekomunikāciju un azartspēļu nozares uzņēmumiem.
Valsts kases dati liecina, ka 2025. gada desmit mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi saglabājuši stabilu pieauguma tendenci. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 3,3 miljardus eiro, kas ir par 171,4 miljoniem eiro jeb 5,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kas pamatā saistāms ar lielākām iemaksām tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs. Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās arī valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi 1 miljarda eiro apmērā desmit mēnešos pieauga par 43,5 miljoniem eiro jeb 4,4%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos 1 miljarda eiro apmērā iekasēti par 82,1 miljonu eiro jeb 7,5% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā – par 36,4 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka arī gadā kopumā tika plānoti mazāki nekā pērn ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo”. Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad komercbankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.