Ja pirms gada deviņos mēnešos kopbudžetā bija vērojams pārpalikums 607,1 miljona eiro apmērā, tad šā gada trīs ceturkšņos, atbilstoši Valsts kases datiem, konsolidētais kopbudžets noslēdzies ar 502,2 miljonu eiro deficītu. Tostarp septembrī kopbudžeta deficīts bija 245,2 miljoni eiro, kas izveidojās galvenokārt mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) dēļ nekā vidēji mēnesī astoņu mēnešu periodā.
Kopbudžeta deficītu šā gada deviņos mēnešos ietekmēja kopbudžeta izdevumu pieaugums par 1,2 miljardiem eiro jeb 9,9%, veidojot 13,8 miljardus eiro, kamēr kopbudžeta ieņēmumi 13,3 miljardu eiro apmērā bija vien par 130,7 miljoniem eiro jeb 1% lielāki nekā deviņos mēnešos pirms gada. Vairāk nekā pusi no izdevumu kāpuma veidoja strauji augošie valsts pamatbudžeta izdevumi (par 524 miljoniem eiro) ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai, kā arī būtiski lielāki nekā deviņos mēnešos pērn pamatbudžeta izdevumi aizsardzībai (par 222,8 miljoniem eiro). Tostarp šā gada februārī un jūnijā veikti avansa maksājumi kopā 200 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei pretgaisa aizsardzības stiprināšanai.
Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā šā gada deviņos mēnešos tika novirzīti 585,2 miljoni eiro, kas ir par 383,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat Kohēzijas politikas ES fondu investīcijām izdoti 398,8 miljoni eiro, kas veido 168,1 miljona eiro izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pirms gada. Tostarp ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektiem investēti par 297,2 miljoniem eiro vairāk. Papildus tam pieauga izdevumi stratēģiskajam projektam Rail Baltica, kur šā gada deviņu mēnešu laikā investēti 124,6 miljoni eiro, kas ir par 19,7 miljoniem vairāk nekā pērn.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada deviņos mēnešos iekasēti par 579,2 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 10,6 miljardus eiro apmērā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2025. gada trīs ceturkšņos veidoja 99,1% no periodā plānotā apmēra.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) ieņēmumi valsts budžetā deviņos mēnešos palielinājās par 283,2 miljoniem eiro jeb 8,6%, sasniedzot 3,6 miljardus eiro, turpretī 2. pensiju līmenī samazinājās par 20,9 miljoniem eiro jeb 3,3%, veidojot 605,3 miljonus eiro, kas saistāms ar 1 procentpunkta iemaksu pārdali no fondēto pensiju shēmas pensiju pirmajā līmenī. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada astoņos mēnešos pieauga par 5,9%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi, neskatoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformu no šā gada janvāra, darba samaksai pieaugot, IIN ieņēmumi deviņos mēnešos saglabājās pērnā gada līmenī, veidojot 2 miljardus eiro.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos 684,1 miljona eiro apmērā bija par 79,3 miljoniem eiro jeb 13,1% augstāki nekā pērn. Ieņēmumu pieaugumu šogad sekmēja UIN virsplāna ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā, un būtiski augstāki UIN ieņēmumi septembrī salīdzinājumā ar septembri pirms gada. Septembrī tradicionāli UIN ieņēmumi ir augstāki nekā citos gada mēnešos, kas saistāms ar vidējo un lielo uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu līdz kārtējā gada 31. jūlijam un tam sekojošiem lēmumiem par peļņas sadali. Šogad novērotas lielākas nodokļa iemaksas no atsevišķiem banku, telekomunikāciju un azartspēļu nozares uzņēmumiem.
Valsts kases dati liecina, ka 2025. gada deviņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi saglabājuši stabilu pieauguma tendenci. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 3 miljardus eiro, kas ir par 136,5 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. PVN iemaksas palielinājās par 4,6%, īpaši pieaugot 3. ceturksnī – par 8,5%. Lielākais kāpums vērojams vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas veido gandrīz pusi no visām iemaksām. Šā gada astoņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 1,9% un tieši augustā apjomi pieauga par 4,8% pret pērnā gada augustu, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada novembra, liecina jaunākie CSP dati. Lielākas PVN iemaksas veiktas arī pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta pakalpojumu un telekomunikāciju. Savukārt PVN atmaksu apjoms šā gada deviņos mēnešos pieauga par 3,9%, un īpaši straujš kāpums bija septembrī, kad atmaksas veiktas par 33% lielākā apmērā nekā pērn.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos iekasēti par 67,6 miljoniem eiro jeb 6,6% mazāk nekā pērn, veidojot 950,6 miljonus eiro. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā – par 36,3 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka arī šogad kopumā tika plānoti mazāki ieņēmumi no dividendēm nekā pērn, sagaidot mazākas iemaksas no AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo”. Tāpat, atšķirībā no 2024. gada, kad komercbankas nodevas veidā iemaksāja 73,1 miljonus eiro hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, šogad šāds maksājums netiek piemērots.
Kopbudžeta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem šā gada deviņos mēnešos pieauguši par 36,5 miljoniem eiro jeb 8,9%, veidojot 445,6 miljonus eiro. Lielākais kāpums salīdzinājumā ar 2024. gada trim ceturkšņiem NATO dalībvalstu līdzmaksājumiem par aktivitātēm Latvijas teritorijā valsts pamatbudžetā (par 17 miljoniem eiro) un lielākiem ieņēmumiem no mācību maksas un zinātnes projektu īstenošanas, atvasināto publisko personu budžetā (par 18 miljoniem eiro). Savukārt pašvaldību budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem sarukuši par 5,1 miljonu eiro, pamatā mazāku ieņēmumu par komunālajiem pakalpojumiem dēļ.
Kopbudžeta ĀFP ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 417,7 miljoniem eiro jeb 24,5% mazāki nekā pērn, galvenokārt mazāku ĀFP ieņēmumu valsts pamatbudžetā dēļ, kas atbilstoši ES fondu investīciju ciklam šogad trīs ceturkšņos bija par 403 miljoniem eiro mazāki nekā pērn.
Valsts pamatbudžetā, paātrinoties ES fondu investīciju tempam, deficīta līmenis 2025. gada trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 1,1 miljardam eiro, iepretim pārpalikumam 121,7 miljonu eiro apmērā pērn. Valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2025. gada deviņos mēnešos sasniedza 2,8 miljardus eiro, kas ir par 212,2 miljoniem eiro jeb 8,3% vairāk nekā pērn. No tiem būtisku daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanā, kur izdevumi šā gada deviņos mēnešos pieauga par 259,6 miljoniem eiro. Tostarp par 243,4 miljoniem eiro vairāk izdots Atveseļošanas fonda projektiem elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai, daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat par 55,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn ieguldīts ERAF projektos, galvenokār ALTUM programmām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un uzņēmējdarbības atbalstam. Vienlaikus vērojams subsīdiju un dotāciju izdevumu samazinājums pamatfunkciju daļā par 47,4 miljoniem eiro jeb 2,4%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pirms gada, kas pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem pērn valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvei 157,6 miljonu eiro apmērā. Pamatfunkcijās jāizceļ par 46,9 miljoniem eiro lielāki izdevumi veselības nozarē, šā gada deviņos mēnešos par 39,8 miljoniem eiro vairāk izlietojot kompensējamiem medikamentiem, kā arī par 15,8 miljoniem eiro vairāk neatliekamās palīdzības nodrošināšanai stacionāros.
Valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai 2025. gada deviņos mēnešos auguši par 102,7 miljoniem eiro jeb 15,7%, sasniedzot 758,2 miljonus eiro. Tostarp ES fondu un Atveseļošanas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai investēts par 58,7 miljoniem eiro vairāk nekā deviņos mēnešos pērn. Par 21,1 miljonu eiro lielāki bijuši Satiksmes ministrijas ĀFP izdevumi, pamatā RailBaltica būvniecībai. Izglītības un zinātnes resorā 16,4 miljoni eiro šogad ieguldīti datortehnikas iegādei pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai izglītības iestādēs. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanai iekšlietu sektorā izdoti 16,7 miljoni eiro, galvenokārt, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācijai. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi tieši pamatfunkciju veikšanai šā gada deviņos mēnešos auguši par 44 miljoniem eiro, pamatā lielāku izdevumu aizsardzības resorā dēļ. Savukārt, noslēdzoties Liepājas cietuma būvniecībai, šogad tieslietu resora izdevumi ir mazāki nekā pērn.
Izdevumi precēm un pakalpojumiem valsts pamatbudžetā šā gada deviņos mēnešos 894,3 miljonu eiro apmērā bija par 173,6 miljoniem eiro jeb 24,1% augstāki nekā gadu iepriekš, galvenokārt lielāku aizsardzības izdevumu dēļ jau minētās pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšani.
Valsts speciālajā budžetā, strauji augot ieņēmumiem no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, šā gada deviņos mēnešos bijis 394,7 miljonu eiro pārpalikums, kas palielinājies par 81 miljonu eiro salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pirms gada. Valsts speciālā budžeta sociālā rakstura maksājumi 3,4 miljardu eiro apmērā šā gada deviņos mēnešos bija par 262 miljoniem eiro jeb 8,3% lielāki nekā pirms gada. Augstas pensiju indeksācijas ietekmē pērn būtiski audzis vidējās izmaksātās pensijas apmērs, kas sekmēja izdevumu kāpumu vecuma pensijām. Tādējādi izdevumi vecuma pensijām šā gada deviņos mēnešos sasniedza 2,4 miljardus eiro un bija par 213,4 miljoniem eiro jeb 9,6% lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) šā gada deviņos mēnešos bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 605 eiro, ko tostarp ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no 2025. gada 1. janvāra, un saņēmēju skaits bija par 0,2% lielāks nekā 2024. gada deviņos mēnešos. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem pieauga par 13,7 miljoniem eiro jeb 4,8%, bet bezdarbnieka pabalstiem – par 5 miljoniem eiro jeb 3,6%, ko noteica lielāks vidējais pabalsta apmērs.
Aktīvi īstenojot ES fondu projektus, pašvaldības kāpinājušas investīcijas kapitālieguldījumos – par 155 miljoniem eiro jeb 59,7%, sasniedzot 414,6 miljonus eiro. Attiecīgi kapitālie izdevumi ES līdzfinansēto projektu īstenošanai veidoja 194,3 miljonus eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Rīgā, ja 2024. gada deviņos mēnešos izdevumi ES fondu projektiem bija 3,6 miljoni eiro, tad šogad – 64,1 miljons eiro, piemēram, investējot 39,2 miljonus eiro J. Čakstes gatves izbūvē un 14,7 miljonus eiro mobilitātes punktu izbūvē dzelzceļa stacijās Rīgas teritorijā. Arī citās lielākajās pašvaldībās vērojams izdevumu kāpums ES fondu projektiem. Piemēram, Daugavpilī izdevumi ES fondu projektiem auguši par 12,7 miljoniem eiro un Valmierā par 11,5 miljoniem eiro, kas galvenokārt saistāms ar industriālo parku būvniecību. Pamatfunkciju kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā auguši mēreni – par 9,4 miljoniem eiro, un deviņos mēnešos bija 220,2 miljoni eiro. Pieaugumu pamatā nodrošināja Rīga (par 25,2 miljoniem eiro), turpinot iesāktos satiksmes pārvadu un tiltu būvniecības projektus, Uzvaras parka labiekārtošanas un Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanas darbus, kā arī no jauna investējot izglītības iestāžu āra sporta infrastruktūras izveides projektos un būvprojekta izstrādei neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūvei Dzelzavas ielā. Arī citās pašvaldībās vērojams izdevumu kāpums dažādu infrastruktūras objektu būvniecībai, labiekārtošanai un energoefektivitātes uzlabošanai, tostarp Ogrē, Cēsīs un Mārupē, taču lielākoties pašvaldībās kapitālie izdevumi pamatfunkcijām bijuši mazāki nekā deviņos mēnešos pirm gada vai tuvu pērnā gada līmenim.