Inflācija Latvijā šā gada novembrī samazinājās līdz 1,0% gada izteiksmē, kas bijis mazākais patēriņa cenu pieaugums vairāk nekā divarpus gadu laikā. Inflācija šā gada otrajā pusgadā samazinājās nedaudz straujāk nekā tas bija gaidīts un līdz ar to vidējais patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 9,0 - 9,1%.
Inflācijas samazināšanos galvenokārt ietekmēja izejvielu, it īpaši energoresursu cenu kritums, salīdzinot ar pērno gadu. Par spīti ģeopolitiskās situācijas eskalācijai Tuvajos Austrumos šā gada oktobrī, reģionā, kuram ir būtiska nozīme gāzes un naftas tirgū, gan gāzes, gan naftas cenas pēdējos mēnešos pat samazinājās. Brent markas jēlnaftas cena šā gadā novembrī bija 85 ASV dolāri par barelu, kas bija par 7,0% zemāka nekā pērnā gada novembrī. Eiropā dabasgāzes cena novembrī bija 42 EUR/Mh, kas bija gandrīz 3,5 reizes mazāka nekā iepriekšējā gada novembrī. Naftas un gāzes cenas turpina mazināties arī decembrī. Arī neapstrādātas pārtikas cenas šā gada novembrī bija par 10,7% zemākas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Šo izejvielu cenu dinamiku ietekmē virkne dažādu faktoru, bet viens no galvenajiem ir pasaules ekonomikas attīstības tempu samazinājums.
Līdz ar to noteicošie faktori patēriņa cenu pieaugumam novembrī ir saistīti ar gāzes cenu kritumu par 20,7%, siltumenerģijas – par 19,3%, elektroenerģijas – par 6,4%, kā arī degvielas cenu samazinājumam par 12,0%, salīdzinot ar pērnā gada novembri.
Svarīgi norādīt, ka atsevišķām precēm un pakalpojumiem cenu pieaugums saglabājas augsts. 2023. gada novembrī atpūtas un kultūras pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2% gada izteiksmē, ēdināšanas pakalpojumi bija par 7,0% dārgāki, bet veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumi bija attiecīgi par 8,0% un 9,1% dārgāki, tādējādi būtiski apsteidzot vidējo inflāciju. Tas uzskatāmi norāda, ka cenu dinamika dažādām precēm un pakalpojumiem ir būtiski atšķirīga, līdz ar to vidējā inflācija katram cilvēkam un mājsaimniecībai arī ir citāda.
Inflācijas bremzēšanās Latvijā pēdējos mēnešos bija būtiski straujāka nekā vidēji eirozonā. Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam saskaņotā patēriņa cenu indeksa pieaugums vidēji eirozonā šā gada novembrī bija 2,4% gada izteiksmē, kamēr Latvijā cenu pieaugums veidoja 1,1%. Tādējādi inflācija Latvijā bija zemāka nekā vidēji eirozonā, ierindojot Latviju valstu grupā ar zemāko inflāciju. Vēl zemāka inflācija šā gada novembrī bija tikai trīs eirozonas valstīs – Beļģijā, Itālijā un Somijā. Jāatzīmē, ka tik straujš inflācijas samazinājums lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo pērnā gada nogalē patēriņa cenu pieaugums Latvijā bija viens no visaugstākajiem eirozonā.
Inflācijas gaidas, kas atspoguļo patērētāju noskaņojumu un priekšstatu par patēriņa cenu pārmaiņām turpmāk, Latvijā būtiski mazinājušās kopš straujās inflācijas pieauguma sākumpunkta pērnā gada sākumā. Kopumā iedzīvotāju novērtējums par cenu pārmaiņām sasniedza to līmeni kāds bija novērots 2018.-2019. gadā jeb pirms pandēmijas, pirms enerģētiskās krīzes Eiropā un Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vienlaicīgi aktuālākie dati par novembri salīdzinājumā ar oktobri liecina par samērā strauju inflācijas gaidu pieaugumu, turklāt visās iedzīvotāju grupās neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
Aptaujas rezultāti nesniedz pamatojumu, bet atspoguļo tikai iedzīvotāju viedokli par cenu dinamiku, līdz ar to grūti precīzi pateikt, ar ko ir saistīts iedzīvotāju patēriņa cenu gaidu pieaugums. Iespējams tas ir saistīts ar apkures sezonas sākšanos un sagaidāmajiem rēķiniem par apkuri, kuri veido būtisku daļu no kopējiem komunālajiem pakalpojumiem. Svarīgi norādīt, ka centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifi šogad ir zemāki salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu. Atsevišķās pašvaldībās siltumapgādes tarifi ir nedaudz zemāki nekā tarifi, kas mājsaimniecībām pagājušajā apkures sezonā tika piemēroti ar iekļauto valsts atbalstu. Tomēr rēķini par siltumu joprojām varētu būt augsti, ko varētu ietekmēt garāka un aukstāka ziema.
