Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinājumā ar 2026. gada februāri, martā eksports pieauga par 19,1%, kas daļēji skaidrojams ar sezonāliem faktoriem un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos pēc gada sākuma. Šāds pieaugums pēc rakstura ir līdzīgs 2025. gada marta pieaugumam, bet tajā pašā laikā, neskatoties uz dienu skaitu atšķirībām mēnešos, šī parādība nav konstanta. Tā, piemēram, 2024. gada martā eksports uzrādīja samazinājumu, turklāt gan attiecībā pret 2024. gada februāri, gan attiecībā pret 2023. gada martu. 2026. gada martā eksporta pieaugums ir pozitīvs arī gada griezumā (+6,0%).
Tomēr, raugoties uz gada pirmo ceturksni kopumā, eksporta vērtība bija par 1,7 % mazāka nekā pirms gada, norādot uz joprojām trauslu ārējo pieprasījumu. 2026. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības dinamika uzlabojās - preču eksporta vērtība sasniedza 1,85 miljardus eiro, kas gada griezumā bija par 6% vairāk. Vienlaikus imports pieauga straujāk - par 11,4 %, sasniedzot 2,24 miljardus eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, un 2026. gada marta deficīts bija vienāds ar 394,6 miljoniem eiro.
Lielāko eksporta pieaugumu 2026. gada martā pret 2025. gada martu nodrošināja trīs preču grupas: lauksaimniecības preces un pārtika (+12,5%), minerālprodukti (+14,9%) - kur minerālā kurināmā eksports pieauga par 20%, un ķīmiskie produkti (+18,0%). Pieaugums fiksēts arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportā (+6,4 %), kas signalizē par stabilu rūpniecības sektora aktivitāti.
Vienlaikus koksnes un koka izstrādājumu eksports saruka par 7,8%, kas joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ierobežo kopējo eksporta izaugsmi. Koksnei ir vērojams eksporta vērtības samazinājums mēnešu griezumā pret pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem, kas daļēji ir saistīts ar bāzes perioda efektiem. Tomēr, ja vērtējam koksnes eksportu par pēdējo pusgadu, tad redzam, ka tas ir svārstīgs - 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, tas pat pieauga par 15,8%. Kokrūpniecība turpina saskarties ar izaicinājumiem, kas atspoguļojas arī eksportā - koksnes segmentu negatīvi ietekmē gan augstās enerģijas izmaksas, gan vājāks pieprasījums, tajā skaitā no eksporta produkcijas pārdošanas cenu aspekta.
Martā būtiska ietekme uz ārējo tirdzniecību bija energoresursu cenu kāpumam. Naftas cenas pasaulē pieauga, pārsniedzot 100 dolārus par barelu mēneša otrajā pusē, kas izraisīja strauju minerālproduktu importa pieaugumu. Arī eksportā minerālprodukti uzrādīja būtisku kāpumu, ko lielā mērā noteica naftas produktu reeksports. Tomēr šāda izaugsme vērtējama piesardzīgi, jo energoresursu eksporta pieaugums lielā mērā ir saistīts ar cenu svārstībām un reeksportu, kas rada mazāku pievienoto vērtību vietējai ekonomikai un ir svārstīgs nākotnē.
Latvijas eksports stabili koncentrēts Eiropas Savienībā, kas martā veidoja 70,2 % no kopējā eksporta apjoma. Nozīmīgākie partneri bija Lietuva (18,5 %), Igaunija (11,7%), Vācija (6,4%) un Zviedrija (5,5%). Eksports uz ES valstīm gada laikā pieauga par 11,5 %, kas liecina par visai stabilu pieprasījumu reģionā, neraugoties uz vājāku ekonomikas izaugsmi lielajās eirozonas valstīs. Vienlaikus eksports uz valstīm ārpus ES kopumā samazinājās, ko daļēji noteica kritums eksportā uz ASV (par 52,8 %), īpaši koksnes segmentā.
Ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā martā saglabājās relatīvi stabils (100,8), liecinot par mērenu uzņēmēju un patērētāju optimismu. Tomēr aprīlī jau vērojama noskaņojuma pasliktināšanās, ko ietekmē jau uztverta ģeopolitiskā nenoteiktība, notikumi saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos un energoresursu cenu svārstības. Turklāt noskaņojuma pasliktināšanās ir salīdzinoši izteikta - tā ES kopumā ekonomikas sentimenta rādītājs nokrita līdz 93,5, kas ir zemākā vērtība kopš 2023. gada oktobra.
Finanšu ministrijas vērtējumā turpmāko mēnešu ārējās tirdzniecības tendences lielā mērā arī turpmāk būs atkarīgas no tā, kā attīstīsies situācija Tuvajos Austrumos, kā arī no enerģijas cenu stabilizācijas vai svārstīguma, tomēr šobrīd nozīmīgs faktors ir arī esošais ekonomikas sentimenta kritums. Saglabājoties augstai nenoteiktībai, relatīvi zemam ES uzņēmēju noskaņojumam, Latvijas uzņēmumu spēja palielināt eksportu var kļūt ierobežotāka, kamēr importa vērtību gan tieši caur savām cenām, gan netieši caur cenu palielinājumu citiem importētiem produktiem turpinās palielināt dārgāki energoresursi.