Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.
Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem IIN atmaksas šā gada pirmajā ceturksnī bija 146,3 miljoni eiro, kas ir mazāk nekā 2025. gada atbilstošajā periodā, bet augstākas nekā plānots. Tādēļ IIN ieņēmumi iekasēti 91,4% apmērā no periodā plānotā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 99,4% no plānotā šā gada pirmajā ceturksnī. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, trijos mēnešos pieauga par 4,7%, ko ietekmēja minimālās algas celšana no 740 līdz 780 eiro ar šā gada 1. janvāri.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā pirmajā ceturksnī samazinājās par 24,5 miljoniem eiro jeb 13,8%. Tas skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Vienlaikus UIN šā gada pirmā ceturkšņa ieņēmumu plāns pārsniegts par 30,4%, pērnā gada decembrī saglabājoties augstam dividenžu sadales apmēram.
Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi bija lielāki nekā pirmajā ceturksnī pērn. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 981,2 miljonu eiro apmērā pieauga par 67,8 miljoniem eiro jeb 7,4% salīdzinājumā ar trijiem mēnešiem pirms gada, perioda plānam izpildoties par 100,8%. Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šā gada pirmajā ceturksnī augušas par 6,1%, kamēr atmaksas par 3,3%. Tirdzniecības nozares kā lielākā PVN iemaksu veicējs notur iemaksu kāpumu, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes un pakalpojumu nozarēs.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada trijos mēnešos pieauga par 26,9 miljoniem eiro jeb 9,4% nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, sasniedzot 312,7 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 98% apmērā. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem, bet ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem bijuši mazāki nekā pērn. Gan degvielai, gan tabakai likmes tika palielinātas no šā gada 1. janvāra, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem no 1. marta.
Reaģējot uz Irānas un Tuvo Austrumu konfliktu, tika ieviests jauns pagaidu pasākums no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam - samazināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. FM vērtējumā, ar 1. aprīli samazinātās akcīzes nodokļa likmes ietekme tiks kompensēta ar PVN ieņēmumiem, ko ietekmē degvielas cenu kāpums. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, patēriņam nodots par 8,8% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 8,0% vairāk, bet benzīns par 12,8% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apjoms trijos mēnešos samazinājies attiecīgi par 14,7% un 4,7%.
Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 4,8 miljardi eiro un pieauga par 731,9 miljoniem eiro jeb 18,1% salīdzinājumā ar trijiem mēnešiem pērn. Par 492 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības – pamatā šā gada februārī no Eiropas Komisijas tika saņemti maksājumi ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda ietvaros. Tieši šie maksājumi noteica pārpalikumu kopbudžetā, kas atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī bija 6,5 miljoni eiro, iepretim 521,2 miljonu eiro deficītam trijos mēnešos pirms gada.
Kopbudžeta izdevumi 2026. gada trijos mēnešos ssniedza 4,8 miljardus eiro, kas ir par 204,2 miljoniem eiro jeb 4,5% augstāki nekā pirmajā ceturksnī gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar izdevumu kāpumu valsts pamatbudžetā par 112,3 miljoniem eiro jeb 3,8%.Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neieskaitot transfertus pašvaldībām) bija par 162 miljoniem eiro jeb 65,3% lielāki, kopā veidojot 410 miljonus eiro.
Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 174,8 miljoniem eiro lielāki pamatā transportlīdzekļu iegādei saskaņā ar šā gada janvārī un februārī Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līguma ietvaros veiktajiem maksājumiem kājnieku kaujas mašīnu iegādei. Lielāki nekā pērn pirmajā ceturksnī bijuši arī satiksmes resora kapitālie izdevumi, kur Kohēzijas fonda finansētā dzelzceļa infrastruktūras projekta ietvaros par 17,6 miljoniem eiro vairāk tērēts bezemisiju (bateriju) vilcienu iegādei un ekspluatācijas uzsākšanai. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 17,3 miljoniem eiro dēļ pērn janvārī veiktā maksājuma Liepājas cietuma būvniecībai.
Kopumā 2026. gada pirmajā ceturksnī valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai sasniedza 532,9 miljonus eiro, kas bija par 10,2 miljoniem eiro jeb 2% vairāk nekā trijos mēnešos pirms gada. Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 131,5 miljonu eiro apmērā, kas bija par 45,9 miljoniem eiro mazāk nekā trijos mēnešos pirms gada. Savukārt Atveseļošanas fonda projektiem šajā periodā izdoti par 78,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 215,8 miljonus eiro. RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada trijos mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši mazāki nekā pērn, t.i., 55,5 miljoni eiro.
Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada pirmajā ceturksnī izlietoti 256,8 miljonu eiro apmērā, kas bija par 101,5 miljoniem eiro jeb 28,3% mazāk nekā trijos mēnešos pirms gada, kas pamatā skaidrojams ar izdevumiem pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā. Arī izdevumi sociālajiem pabalstiem valsts pamatbudžetā tika izlietoti par 5,1 miljonu eiro jeb 2,8% mazāk un bija 173,3 miljoni eiro. Tas saistāms ar pērn janvārī no valsts pamatbudžeta veiktajām izmaksām atlikušajām kompensācijām hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 17,8 miljonu eiro apmērā, vienlaikus izdevumi valsts sociālajiem pabalstiem un izdienas pensijām ir pieauguši par 13,7 miljoniem eiro.
Valsts pamatbudžetā 2026. gada pirmajā ceturksnī bija 272 miljonu eiro deficīts, bilancei uzlabojoties par 495,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar trim mēnešiem pērn.
Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 1,2 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada trijiem mēnešiem tie pieauga par 58,7 miljoniem eiro jeb 5,1%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 42,8 miljoniem eiro jeb 5,3% un bija 844,6 miljonu eiro. Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 656 eiro, kas ir par 8,6% lielāks nekā 2025. gada trijos mēnešos, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,3%. Arī izdevumi slimības pabalstiem 121,2 miljonu eiro apmērā bija par 11 miljoniem eiro jeb 10% lielāki nekā pirms gada, ņemot vērā par 11,5% augstāku izmaksājamā pabalsta vidējo apmēru, kamēr saņēmēju skaits bijis tuvu pērnā gada līmenim. Tikmēr bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitam šā gada pirmajā ceturksnī samazinoties par 8,4% un izmaksātā pabalsta vidējam apmēram pieaugot par 10,7%, valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 51,4 miljoni eiro, kas ir pērnā gada līmenī.
Kopumā valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada pirmajā ceturksnī bija 146,3 miljoni eiro, pieaugot par 47,7 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2025. gada trijiem mēnešiem.
Pašvaldību budžetā 2026. gada pirmais ceturksnis noslēgts ar pārpalikumu 113,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,6 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pērnā gada trijiem mēnešiem. Pašvaldību budžeta kopējie ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 48,4 miljoniem eiro jeb 4,9% un veidoja vienu miljardu eiro. IIN ieņēmumi šā gada trijos mēnešos tika saņemti atbilstoši budžetā garantētajam ieņēmumu prognozes apjomam – 501,1 miljona eiro apmērā, kas bija par 31,6 miljonu eiro jeb 6,7% vairāk nekā janvārī-martā pirms gada.
Savukārt, pašvaldību budžeta izdevumi 2026. gada trijos mēnešos pieauga par 69 miljoniem eiro jeb 8,1%, rezultējoties 921 miljonā eiro. Lielākais kāpums bijis kapitālajiem izdevumiem. Izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neieskaitot transfertus uz citiem budžeta līmeņiem) šā gada pirmajā ceturksnī auguši par 23,2 miljoniem eiro jeb 31% un bija 97,8 miljoni eiro, vairāk ieguldot ES fondu projektu īstenošanai. Kapitālajam remontam un rekonstrukcijas projektiem pašvaldībās šā gada pirmajā ceturksnī investēts par 10,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, izdevumiem sasniedzot 33,5 miljonus eiro. Lielākie izdevumi vērojami Rīgā, kur investīcijas augušas par 9 miljoniem eiro, par 3,3 miljoniem eiro vairāk tērēts rekonstrukcijas darbiem arī Cēsīs. Savukārt pašvaldību izdevumi būvniecības projektiem šā gada trijos mēnešos bija par 7,9 miljoniem eiro lielāki nekā pirms gada, tostarp lielāki izdevumi būvniecības projektiem bijuši Jelgavas, Madonas, Mārupes un Ādažu pašvaldībās.
Pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada pirmajā ceturksnī 209,8 miljonu eiro apmērā bija par 22,3 miljoniem eiro jeb 11,9% lielāki nekā pērn. Vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas izdevumi. Tāpat arī izdevumi atlīdzībai pieauga par 18,5 miljoniem eiro jeb 4,3% un bija 451,9 miljoni eiro, kas pamatā saistāms ar plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu valstī.
Atbilstoši 2026. gada 22. aprīlī publicētajiem Eurostat datiem Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā bija 1,1 miljards eiro jeb 2,5% no IKP, kas ir par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā, kad deficīts bija 1,8% no IKP. Saskaņā ar FM aprīlī aktualizēto prognozi vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 3,0% no IKP.