Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada pirmais pusgads konsolidētajā kopbudžetā noslēgts ar deficītu 253,1 miljona eiro apmērā, salīdzinājumā ar 604 miljonu eiro pārpalikumu sešos mēnešos pirms gada. Kopbudžeta bilanci ietekmē deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā šā gada pirmajā pusgadā bijis pārpalikums. Ja pirms gada kopbudžeta ieņēmumi auga ievērojami straujāk par izdevumiem, tad šā gada pirmajā pusē ieņēmumi bija tuvu pērnā gada līmenim.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2025. gada pirmajā pusē bija 8,9 miljardi eiro, kas ir par 82,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk nekā sešos mēnešos pērn. Atbilstoši investīciju ciklam Ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi, tostarp atmaksas no Eiropas Komisijas, saņemti par 314,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirmajos sešos mēnešos pagājušajā gadā, tādējādi palielinot deficīta līmeni valsts pamatbudžetā. Jāatzīmē, ka šā gada maijā tika saņemts Atveseļošanas fonda trešais maksājums 293 miljonu eiro apmērā par izpildītiem noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu rādītājiem. Savukārt gada otrajā pusē vēl sagaidāmas Eiropas Savienības (ES) fondu atmaksas par veiktiem izdevumiem investīcijām.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (tostarp atlikums vienotajā nodokļu kontā) šā gada pirmajā pusē iekasēti 6,9 miljardu eiro apmērā jeb par 380,8 miljoniem eiro, jeb 5,8% vairāk, salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu. Vienlaikus kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada pirmajā pusē tika izpildīts 99,9% apmērā jeb par 6,4 miljoniem eiro mazāk nekā plānots pirmajam pusgadam. Jau iepriekš, martā, gatavojot Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumu, Finanšu ministrija prognozēja, ka gada otrajā pusē būs vērojama likumā noteiktā plāna neizpilde, attiecīgi koriģējot nodokļu ieņēmumu prognozi 2025. gadam.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2025. gada pirmajā pusgadā sasniedza 1,9 miljardus eiro un bija par 76,1 miljonu eiro jeb 4,1% vairāk nekā sešos mēnešos pirms gada. PVN iemaksas šā gada pārskata periodā palielinājušās par 2,6% salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pirms gada, kur galvenokārt jāizceļ pieaugums vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī operācijās ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, un pakalpojumu nozarē. Savukārt PVN atmaksas samazinājušās par 0,9%, kur zemākas PVN atmaksas vērojamas būvniecības un transporta nozarē.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada sešos mēnešos iekasēti par 24,1 miljonu eiro jeb 4,2% vairāk nekā pērn, veidojot 602,4 miljonu eiro. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bijis ieņēmumos no naftas produktiem (par 15,7 miljoniem eiro jeb 5,6%) un tabakas izstrādājumiem (par 6,3 miljoniem eiro jeb 4,6%), kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu ar šā gada 1.janvāri.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada pirmajā pusē pieauga par 164,3 miljoniem eiro jeb 7,5% un bija 2,3 miljardi eiro. Savukārt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada sešos mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā nodokļu reformas ietekmē bija tikai par 30 miljoniem eiro jeb 2,4% augstāki nekā gadu iepriekš. Darba samaksas fonda pieaugums periodā no decembra līdz maijam pēc VID datiem bija 5,7%, kas saistāms gan ar minimālās algas paaugstināšanu ar šā gada 1. janvāri no 700 eiro uz 740 eiro, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz zemāks nekā pērn.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi būtiski pieauga šā gada janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šā gada sešos mēnešos par 44,7 miljoniem eiro jeb 9,9%, kopumā iekasējot 495 miljonus eiro.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā pusē iekasēti 668,4 miljonu eiro apmērā, tas ir, par 160,3 miljoniem eiro jeb 19,3% mazāk nekā sešos mēnešos pērn. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar mazākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no dividendēm, kas šā gada sešos mēnešos kritušies par 57,8 miljoniem eiro. Tāpat 2024. gadā komercbankas maksāja nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, pērn sešos mēnešos iemaksājot 48,8 miljonus eiro, bet šogad šāda nodeva nav noteikta. 2024. gada jūnijā tika saņemti ieņēmumi no Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai 26,8 miljonu eiro apmērā, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti. Šogad šādi ieņēmumi nav saņemti.
Kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē veidoja 9,2 miljardus eiro, pieaugot par 774,7 miljoniem eiro jeb 9,2% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusi.
Kopbudžeta izdevumus gada pirmajā pusē kāpināja apjomīgas ĀFP investīcijas. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi jau 335,7 miljoni eiro un Kohēzijas politikas fondu jaunā plānošanas perioda projektiem – 289,6 miljoni eiro, kas ir par 259,2 miljoniem eiro un 224,3 miljoniem eiro attiecīgajos fondos vairāk nekā pērn. RailBaltica izdevumi 2025. gada pirmajā pusgadā valsts pamatbudžetā sasniedza 91,4 miljonus eiro, kas ir par 39,3 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar sešiem mēnešiem pirms gada.
Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām gada pirmajā pusē sasniedza 2 miljardus eiro, kas ir par 109,6 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā sešos mēnešos pirms gada. No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi ES līdzfinansēto projektu īstenošanai 2025. gada sešos mēnešos bija par 167,8 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, tostarp atbalsta programmām daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības projektiem, industriālo parku izveidei reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras modernizēšanai.
Tāpat kopbudžeta kapitālos izdevumus ietekmēja intensīvāka ES līdzfinansēto projektu īstenošana, kas 2025. gada pirmajā pusgadā bija 736,1 miljonu eiro un pieauga par 176,1 miljonu eiro jeb 31,5%, salīdzinot ar sešiem mēnešiem pērn. Lielākais izdevumu kāpums pamatkapitāla veidošanai vērojams pašvaldību budžetā (par 89,1 miljonu eiro jeb 73,4%), kur izdevumi sasniedza 210,6 miljonus eiro. Tostarp par 68,6 miljoniem eiro vairāk izdots pašvaldību ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī par 18 miljoniem eiro vairāk nekā pērn tērēts pamatfunkcijām. Transporta būvēm pašvaldību budžetā veikti par 44 miljoniem eiro lielāki izdevumi. Tāpat par 26 miljoniem eiro pieauguši izdevumi būvniecības projektiem un par 13 miljoniem eiro vairāk izdots kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) 2025.gada pirmajā pusgadā auguši par 84,9 miljoniem eiro jeb 20,2%, sasniedzot 505,4 miljonus eiro, kur ES līdzfinansēto projektu īstenošanai izdots par 70,1 miljonu vairāk. Par 44,4 miljoniem eiro vairāk nekā sešos mēnešos pirms gada ES fondu līdzekļu izlietots Satiksmes ministrijas būvniecības projektu īstenošanai un 16,5 miljoni eiro ieguldīti datortehnikas iegādei Izglītības un zinātnes resorā. Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi pamatfunkciju veikšanai šā gada sešos mēnešos auguši par 14,8 miljoniem eiro, pamatā dēļ lielākiem izdevumiem aizsardzības resorā, kā arī Liepājas cietuma būvniecībai.
Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada pirmajā pusē 1,1 miljarda eiro apmērā bija par 156,1 miljonu eiro jeb 16,8% augstāki nekā gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar aizsardzības izdevumiem – šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei. Neņemot vērā izdevumus aizsardzības resoram, izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada sešos mēnešos būtu tuvu pērnā gada līmenim.
Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā šā gada pirmajā pusgadā bija 2,1 miljardu eiro, pieaugot par 102,4 miljoniem eiro jeb 5,2% salīdzinājumā ar 2024. gada sešiem mēnešiem. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai sešos mēnešos pieauguši par 41,1 miljonu eiro jeb 4,9%, kur izdevumu kāpums pamatā saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem. Līdzīgs kāpums vērojams arī pašvaldību budžetā – izdevumi atlīdzībai pieauguši par 38,1 miljonu eiro jeb 3,9%, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025. gada 1. janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem. Savukārt atlīdzības izdevumu pieaugums lielākajās universitātēs ir saistīts ar doktorantu nodarbinātību jaunā doktorantūras modeļa ietvaros, kā arī jaunu zinātnes projektu piesaistīšanu, tādējādi atvasināto publisko personu budžetā šā gada sešos mēnešos izdevumi atlīdzībai 169,1 miljona eiro apmērā bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 15,5% lielāki nekā pirmajā pusgadā pērn.
Līdzīgi valsts pamatbudžeta izdevumi izdienas pensijām šā gada sešos mēnešos 61,9 miljonu eiro apmērā bija par 7,1 miljonu eiro jeb 13% lielāki nekā pērnā gada pirmajā pusē, izdienas pensiju saņēmēju skaitam pārskata periodā augot par 0,9% un izmaksājamās pensijas apmērām palielinoties par 12,2%. Savukārt izdevumi slimības pabalstiem 2025. gada sešos mēnešos bijuši par 6,1 miljonu eiro jeb 3% lielāki nekā pirms gada, kas skaidrojams ar lielāku piešķirto pabalsta vidējo apmēru mēnesī, kamēr saņēmēju skaits kopā darba negadījumu un slimības gadījumos šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 2,5%. Izdevumi bezdarbnieka pabalstam gada pirmajā pusē pieauguši par 5,1 miljonu eiro jeb 5,6%, salīdzinot ar sešiem mēnešiem pirms gada, galvenokārt pieaugot pabalsta vidējam apmēram – par 8,2%, kamēr saņēmēju skaits vidēji periodā krities par 2,3%.
Uzsākot 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam un šobrīd strādā pie vispārējās valdības budžeta bilances prognozes aktualizēšanas, kas atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šā gada 19. augustā.