Šā gada augustā turpinājās mērena preču eksporta izaugsme. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas preču eksporta vērtība augustā bija par 2,5% augstāka nekā pirms gada, sasniedzot 1539,1 milj. eiro. Lielākajai daļai no preču grupām bija fiksēts eksporta kritums, tomēr pateicoties minerālproduktu, koka un koksnes izstrādājumu, kā arī satiksmes līdzekļu eksporta kāpumam izdevās kompensēt un pat nedaudz palielināt kopējo preču eksporta vērtību.
Lielāko devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja minerālproduktu eksporta pieaugums par 29,7% jeb 20,1 milj. eiro, tādējādi izskaidrojot vairāk nekā pusi no preču eksporta pieauguma šā gada augustā. Minerālproduktu eksporta kāpumu noteica naftas un akmeņogļu reeksports. Lai gan šāds pieaugums vērtējams pozitīvi, tomēr no eksporta attīstības skatu punkta situāciju, kad vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta pieauguma nodrošina tikai viena preču grupa, pie tam ar reeksportu saistīta, var vērtēt kā neilgtspējīgu, jo reeksporta apjomi ir nepastāvīgi un svārstīgi.
Naftas gadījumā būtisku ietekmi atstāj arī cenu svārstības pasaules biržās. Papildus tam, ieguldījums pievienotajā vērtībā no reeksporta ir būtiski mazāks nekā no tiešā eksporta precēm, kuras saražotas Latvijā. Elektroenerģijas eksports, kas arī ietilpst minerālproduktu grupā un veido nozīmīgu daļu no šis grupas vērtības, bijis par 12,4% mazāks nekā pērnā gada augustā.
Būtisku devumu kopējā preču eksporta izaugsmē nodrošināja vēl viena preču grupa, kura arī tieši saistīta ar reeksportu jeb satiksmes līdzekļi. Šīs grupas eksporta vērtība gada laikā palielinājusies par 22,6% jeb 16,8 milj. eiro, ko lielā mērā veicināja automobiļu reeksports. Importa pusē automobiļiem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem tika fiksēts vēl lielāks pieaugums, kas norāda uz to, ka eksporta izaugsme šajā preču grupā sasniegta, balstoties uz reeksportu. Starpību starp importu un eksportu var attiecināt uz iekšējo patēriņu, kas arī pieaug. Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem šā gada augustā pirmoreiz reģistrēto vieglo automašīnu skaits palielinājies par 15,0% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, sasniedzot 5856 vienību. Savukārt deviņos mēnešos kopā pirmoreiz reģistrēto vieglo automašīnu skaits palielinājies par 12,7% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu.
Šā gada augustā atjaunojās koka un koksnes eksporta izaugsme. Salīdzinājumā ar pērnā gada augustu šis preču grupas eksporta vērtība palielinājās par 5,4% jeb 12,2 milj. eiro. Pašreiz grūti novērtēt, cik noturīga varētu būt šī izaugsme turpmāk. Dati liecina, ka eksporta izaugsme šajā preču grupā ir trausla, jo augustā to noteica augstāks koksnes granulu un garumā sazāģētu kokmateriālu eksports, kamēr saplāksnim, namdaru darinājumiem, kā arī neapstrādātai koksnei bija fiksēts eksporta kritums.
Pārējās preču grupās bija fiksēts eksporta kritums. Lauksaimniecības un pārtikas eksporta vērtība augustā samazinājās par 2,0%. Savukārt ķīmiskas rūpniecības ražojumu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksporta vērtība bija attiecīgi par 4,1% un 3,1% mazāka nekā pirms gada.
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dati liecina, ka globālā preču tirdzniecība 2025. gada pirmajā pusgadā pārsniedza prognozes, ko veicināja pieaugoši izdevumi ar mākslīgo intelektu saistītiem produktiem, Ziemeļamerikas importa pieaugums pirms muitas tarifu paaugstināšanas, kā arī spēcīga tirdzniecība pārējā pasaulē, it īpaši attīstības valstīs. Tādējādi šā gada 7.oktobrī PTO paaugstināja 2025. gada globālās preču tirdzniecības pieauguma prognozi līdz 2,4% (iepriekš augustā bija prognozēti 0,9%).
Vienlaikus PTO norāda, ka paaugstinātās muitas tarifu likmes un pieaugošā nenoteiktība tirdzniecības politikā, visticamāk, pakāpeniski mazinās iepriekšējās apsteidzošās importa aktivitātes ietekmi. Jau pašlaik pieaugošās izejvielu cenas un tirdzniecības sūtījumu palēnināšanās liecina, ka globālā inflācija 2025. gada beigās varētu pieaugt, jo tarifu skartajās un tiem visvairāk pakļautajās nozarēs samazināsies krājumi. Tā kā augstākas ASV muitas likmes stājās spēkā augustā, daļa ietekmes, kas tika prognozēta 2025. gada aprīļa prognozē, visticamāk, izpaudīsies vēlāk šajā gadā un 2026. gadā. Tādējādi PTO samazināja globālās preču tirdzniecības prognozi 2026. gadam līdz 0,5% (no iepriekš prognozētajiem 1,8%). Savukārt globālo pakalpojumu eksporta pieaugums palēnināsies — no 6,8% 2024. gadā līdz 4,6% 2025. gadā un 4,4% 2026. gadā. Tas nozīmē, ka nav pamata ārējā pieprasījuma uzlabojumam vidējā termiņā, kas kārtējo reizi akcentē jautājumu par Latvijas apstrādes rūpniecības un eksporta konkurētspēju.