Piektdien, 8. maijā, Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumā “Aerones” notika Atveseļošanas fonda (AF) ceturtā jeb pirmspēdējā maksājuma – 371,2 miljonu eiro – saņemšana valsts budžetā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) izvērtēja un apstiprināja Latvijas AF plānā noteikto reformu un investīciju kopā 41 rādītāja sekmīgu izpildi, par ko Latvijas maksājuma pieprasījums un apliecinošie dokumenti tika iesniegti EK 2025. gada nogalē. Līdz ar ceturto maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau gandrīz 1,5 miljardus eiro jeb 75% no kopējā AF piešķīruma.
Pasākuma norises vieta tika izvēlēta mērķtiecīgi, lai kā vienu no piemēriem akcentētu AF ieguldījumus produktīvās inovācijās uzņēmumā un pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmē. “Aerones” ir Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas izstrādā robotizētus risinājumus vēja turbīnu apkopei un sniedz pakalpojumus visā pasaulē. Uzņēmums 2025. gada izskaņā saņēma “Izlaušanās” balvu, piesaistot vairāk nekā 53,2 miljonus eiro investīcijās, kas ir lielākais apjoms starp Latvijas jaunuzņēmumiem attiecīgajā periodā. Līdztekus privātajām investīcijām ir piesaistījis Eiropas Savienības (ES) finansējumu, tostarp AF ietvaros īsteno vairākus savstarpēji papildinošus projektus, attīstot risinājumus vēja turbīnu diagnostikā, apkopē un remontā, apkalpojot vēja parkus visā pasaulē.
Pasākumā Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis pasniedza Ministru prezidentei Evikai Siliņai un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam maksājuma apliecinājumu 371,2 miljonu eiro apmērā.
“371,2 miljoni eiro nav tikai skaitlis budžeta ailē. Tas nozīmē praktiskus uzlabojumus iedzīvotāju ikdienā: pieejamākus mājokļus, nosiltinātas ēkas un zemākus apkures rēķinus, labākus darba apstākļus glābšanas un katastrofu pārvaldes dienestiem, kvalitatīvāku veselības aprūpi, modernāku infrastruktūru un augstāku dzīves līmeni reģionos. Eiropas Komisijas skatījumā Latvija ir veiksmīgi īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, veicinot valsts attīstību. Ar šo maksājumu Latvija būs saņēmusi jau teju 1,5 miljardus eiro jeb 75% no kopā pieejamā finansējuma. Tagad būtiski ir noturēt tempu un sekmīgi pabeigt atlikušās reformas un investīcijas līdz Atveseļošanas fonda plāna noslēgumam 31. augustā, sasniedzot pēc iespējas lielāku atdevi Latvijas sabiedrībai,” uzsvēra V. Dombrovskis.
E. Siliņa atzina: “Atveseļošanas fonda ceturtais maksājums ir apliecinājums, ka Latvija savus solījumus pilda. No ieguldījumiem slimnīcās līdz industriālajiem parkiem reģionos – šīs investīcijas ir jaudīgs dzinējspēks mūsu ekonomikai, drošībai un sabiedrības noturībai. Taču laika vairs nav daudz. Līdz 2026. gada augusta beigām mums ir jāpabeidz iesāktais, parādot, ka katrs ieguldītais eiro strādā Latvijas cilvēku labā.”
Saņemot maksājuma apliecinājumu, finanšu ministrs norādīja: “Atveseļošanas fonda ieviešana Latvijā ir iegājusi izšķirošajā posmā, vēl intensīvi tiek veikti pēdējie investīciju darbi un maksājumi projektos. Jau otro gadu pēc kārtas ekonomikas izaugsmei tiek novirzīts vēsturiski lielākais ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums - vairāk nekā 1,4 miljardi eiro. Tie ir ļoti konkrēti ieguldījumi ceļos, veselības aprūpē, mājokļos, energoefektivitātē, digitalizācijā un uzņēmumu konkurētspējā. Vienlaikus priekšā ir noslēdzošais un visprasīgākais posms ar skaidriem termiņiem un augstu atbildību. Tāpēc mūsu prioritāte šobrīd ir savlaicīgi pabeigt reformas un investīcijas, mērķtiecīgi vadīt riskus un ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju nodrošināt, ka Latvija pilnā apjomā izmanto tai pieejamo finansējumu.”
“Mēs sākām kā trako entuziastu bariņš, kas ģenerēja šķietami neīstenojamas idejas laikā, kad pasaule vēl maz ko saprata par vēja turbīnām. Mūsu atbalstītāji, radošā komanda un uzdrīkstēšanās palīdzēja mums tapt par reālu uzņēmumu. Savukārt ES fondu un Atveseļošanas fonda atbalsts mums bija kā būtisks impulss tālākai attīstībai. Latvijai vajag šādu atbalstu jaunuzņēmumiem, kas var būt arī neliels, bet efektīvs sākumposmā, lai pārliecinātu lielos investorus ieguldīt ideju attīstībā”, pasākumā uzsvēra uzņēmuma “Aerones” līdzdibinātājs un izpilddirektors Dainis Krūze.
Ceturtajā posmā, izpildot 41 rādītāju, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās.
- Piemēram, nevienlīdzības mazināšanas jomā atjaunoti 366 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, uzlabojot novadu centru sasniedzamību un ceļu drošību. Izveidots finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai, paredzot 476 jaunu dzīvokļu izbūvi. Pašvaldībās tiek īstenoti projekti mājokļu pielāgošanai 250 personām ar invaliditāti. Darba tirgus prasmju stiprināšanai apmācībās piedalījušies vairāk nekā 21 tūkstotis bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu.
- Veselības jomā ieviesta vienota pieeja onkoloģijas aprūpē, kas ir daļa no Latvijas Vēža centra izveides. Veikti būtiski ieguldījumi 20 ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā, uzlabojot epidemioloģisko drošību, piekļūstamību un integrēto aprūpi, tādējādi ceļot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību visā Latvijā.
- Klimata jomā tiek īstenoti daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas projekti par gandrīz 60 miljoniem eiro, kā arī pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes projekti 27,6 miljonu eiro apmērā. Enerģētikas jomā pieņemti grozījumi elektroenerģijas tirgus regulējumā, radot priekšnosacījumus elastīgākai elektrotīkla pārvaldībai un plašākai atjaunīgās enerģijas izmantošanai. Tāpat pieņemti grozījumi energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumos, kas tai skaitā paredz pienākumu pašvaldībām daļu no energokopienu gūtā ekonomiskā labuma novirzīt neaizsargātām sabiedrības grupām.
- Digitālās pārveides jomā uzņēmumiem nodrošināti vairāk nekā 600 apmācību kursi digitālo pamatprasmju apguvei. Komersantu digitālās transformācijas veicināšanai noslēgti aizdevuma līgumi, piesaistot 45,3 miljonus eiro privātā finansējuma. Mediju nozares digitālās transformācijas stiprināšanai izveidota atbalsta shēma digitālajām prasmēm - noslēgti 26 līgumi, veicinot mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un medijpratību, kā arī stiprinot vietējo mediju spēju pielāgoties digitālajai videi un noturību pret dezinformāciju.
- Ekonomikas un produktivitātes veicināšanai stājies spēkā regulējums četrām atbalsta programmām – kompetences centru, pētniecības, sadarbības tīklu un Latvijas dalībai Eiropai svarīgo kopīgo interešu projektos. Atbalsta programmas paredz palielināt privātās investīcijas pētniecībā un attīstībā, veicināt vietējo un starptautisko sadarbību, kā arī sekmēt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi.
- Likuma varas stiprināšanai izveidots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centrs, kas stiprina sadarbību finanšu izlūkošanā un zināšanu apmaiņā. Kundziņsalā saņemta būvatļauja un tiek veidota kontroles dienestu infrastruktūra vienotai muitas, nodokļu un citu uzraudzības funkciju nodrošināšanai kravu pārbaudēs. Tiesu sistēmā izstrādātas jaunas mācību programmas, kā arī veikti telpu pielāgošanas un aprīkošanas darbi Tieslietu akadēmijas vajadzībām, kas veicina tieslietu nozares speciālistu sagatavošanu un tālākizglītību. Stiprināta arī Valsts policijas kapacitāte ar apmācībām un modernu aprīkojumu.
Lai pilnā apjomā saņemtu Latvijai pieejamo 1,97 miljardu eiro finansējumu, visiem reformu un investīciju rādītājiem jābūt sasniegtiem līdz šī gada augusta beigām. Noslēdzošais un apjomīgākais maksājuma pieprasījums par 503,7 miljoniem eiro EK jāiesniedz līdz 30. septembrim. Tādēļ atlikušajā laikā atbildīgās iestādes prioritāri uzraudzīs reformu un investīciju savlaicīgu īstenošanu. Īpaša vērība tiek pievērsta rādītājiem ar lielu finansiālu ietekmi, tostarp augstākās izglītības un Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformu ietvaros, kā arī vēl intensīvā darbu procesā esošiem apjomīgiem infrastruktūras projektiem, tai skaitā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvniecība un dzelzceļa elektrifikācija. FM pastiprināti sadarbojas ar iestādēm, aktualizējot jautājumus un informācijas apriti par riskiem un priekšlikumiem risinājumiem, vienlaikus konsultējoties ar EK.
AF plāna rādītāju izpilde uz maija sākumu kopumā sasniedz 77%. AF plānā noteikto rādītāju izpildei ir pilnībā uzņemtas saistības par projektu īstenošanu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar EK prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. AF plāna pirmajā posmā Latvija izpildīja noteiktos deviņus rādītājus un saņēma 201 miljonu eiro, otrajā – 43 rādītājus un 336 miljonus eiro, trešajā sasniedza 38 rādītājus, saņemot 293 miljonus eiro.
AF ir līdz šim lielākais ES atveseļošanas instruments, kas tika izveidots papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam kā koordinēta ES reakcija Covid-19 krīzei.
Foto: Gints Ivuškāns, Eiropas Komisija
