Otrdien, 12. augustā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Grozījumi paredz noteiktiem uzņēmumiem uz 2 gadiem atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
Šī gada 26. februārī Eiropas Komisija publicēja pirmo no tā dēvētajām “Omnibus” pakotnēm, kurā iekļauti priekšlikumi grozījumiem Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES (CSRD). Atbilstoši šiem priekšlikumiem FM ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskatu gada atkarībā no to lieluma.
Paredzēts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2026. gada 1. janvārī. Šis pārejas periods ļaus uzņēmumiem labāk sagatavoties jaunajām prasībām, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Vienlaikus, izvērtējot sabiedrisko organizāciju un privātpersonu ierosinājumus birokrātijas mazināšanai, likumprojektā paredzēti arī grozījumi, kas nosaka, ka meitas sabiedrībai būs pienākums savā tīmekļvietnē latviešu valodā publicēt nevis visu mātes sabiedrības vadības ziņojumu, bet tikai tajā ietverto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.