Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2024. gada janvāra līdz novembrim ieskaitot eksporta apjoms bija 17363,9 miljoni eiro, bet attiecīgajā laika posmā 2025. gadā tas ir jau 18000,4 miljoni eiro, kas ir par 3,7% vairāk. Neskatoties uz to, ka eksporta vērtība salīdzinājumā ar oktobri ir samazinājusies, kopējais gada rezultāts eksportam tiek sagaidīts augstāks nekā 2024. gadā, jo līdzīgs samazinājums eksportam gada nogalē ir raksturīgs gan 2024., gan 2023. gadam.
Latvijas ārējās tirdzniecības gan eksporta, gan importa vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies un ir vienāda attiecīgi ar 1551,6 miljoniem eiro eksporta plūsmai un 1877,5 miljoniem eiro importa plūsmai, tādējādi veidojot deficītu 325,9 miljonu eiro apmērā. Savukārt, salīdzinot 2025. gada novembri ar 2024. gada novembri, 2025. gada importa apjoms ir pieaudzis par 7,4%, bet eksports ir samazinājies par 5,6%. Pērnā gada novembra ārējās tirdzniecības bilance bija negatīva un vienāda ar -104,7 miljoniem eiro.
Preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 14,1%. Eksporta kritums bija fiksēts visās preču grupās, tomēr noteicošā loma bija eksporta samazinājumam lauksaimniecības un pārtikas, koksnes un koka izstrādājumu, mehānisko ierīču un elektroierīču eksporta grupās.
Tajā pat laikā pret 2024. gada novembri eksporta vērtības samazinājums bijis mazāks, veidojot 5,6%. Izņemot minerālproduktu un mehānisko ierīču un elektroierīču eksporta grupas, pārējās preču grupās eksports samazinājies. Noteicošā loma preču eksporta kritumā bija lauksaimniecības precēm un pārtikai, būtiski samazinoties graudaugu, alkoholisko dzērienu un dārzeņu eksportam. Tāpat būtiski samazinājies koksnes un koka izstrādājumu eksports, ko negatīvi ietekmēja koksnes granulu, neapstrādāto kokmateriālu un garumā sazāģētu kokmateriālu eksporta samazinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka minerālproduktu eksporta vērtība gada laikā palielinājās par 25,7%, ko veicināja augstāks naftas un gāzes reeksports, kā arī elektroenerģijas eksports, tādējādi nedaudz mazinot pārējo preču eksporta krituma negatīvo ietekmi. Savukārt mehānisko ierīču un elektroierīču eksporta vērtība bija par 6,6% augstāka nekā 2024. gada novembrī. Eksporta kāpums šajā preču grupā bija sadrumstalots un nevar izcelt konkrētas preces.
No īpatsvaru skatupunkta galvenais trijnieks paliek nemainīgs – tās ir lauksaimniecības preces un pārtika (23,5%), mehānismi un ierīces, tai skaitā elektroierīces (16,6%), koks un koka izstrādājumi (15,1%).
Apskatot Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos Latvijas apstrādes rūpniecības konjunktūras rādītājus, var redzēt, ka kopumā izteiktu svārstību attiecībā tieši uz eksporta pasūtījumiem nav jau kopš 2025. gada februāra. Arī visās galvenajās eksporta pasūtījumu apakšgrupās konjunktūras rādītāju relatīvais nemainīgums ir novērojams jau ilgstoši. Tādējādi pēdējie pieejamie eksporta konjunktūras rādītāji rūpniecībā liecina, ka 2025. gads no eksportēto rūpniecības preču skatupunkta decembrī provizoriski būs noslēgts ar līdzīgu pieauguma tempu kā novembrī, iespējams, decembrī piedzīvojot gada nogalei raksturīgo nelielu eksporta pieauguma tempa kritumu kopumā, bet vienlaicīgi ar nelielu pieaugumu pārtikas un dzērienu eksporta pamatgrupējumā. Latvijas preču importētāju tradicionālais trijnieks – Lietuva, Igaunija un Vācija – arī novembrī ir nemainīgs, attiecīgi ar 20,6% Lietuvai, 11,9% Igaunijai un 7,9% Vācijai. Eiropas Komisijas apkopotās konjunktūras rādītāju vērtības 2025. gada novembrī – decembrī gan rūpniecībā, gan patēriņa sektorā Latvijas rūpnieku 2025. gada noslēguma gaidas attiecībā uz eksportu konceptuāli neapšauba.
