Šī gada 9. un 10. oktobrī Luksemburgā notiek Eirogrupas un Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmes. Latviju tajās pārstāv Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Sanāksmes dalībnieki pārrunās plašu jautājumu loku, tostarp paredzētas diskusijas par aktuālajiem makroekonomikas, finanšu tirgu un nodokļu politikas jautājumiem, kā arī par sagatavošanos starptautiskajām sanāksmēm.
Eirogrupas sanāksmes laikā ministri izvērtēs eirozonas makroekonomisko un fiskālo situāciju, tostarp ekonomikas izaugsmes perspektīvas un inflācijas attīstību. Pēc 2025. gada pirmā ceturkšņa datiem, globālā izaugsme nedaudz samazinājās, galvenokārt attīstīto ekonomiku vājināšanās dēļ, savukārt jaunattīstības valstīs izaugsme saglabājās spēcīga. Globālā inflācija vidēji saglabājas ap 3%, bet eirozonā tā ir mazinājusies.
Eirogrupas paplašinātā formāta sanāksmē ministri izvērtēs Eiropas kapitāla tirgus attīstības rādītājus. Eiropas Komisija (EK) prezentēs datus par tirgus kapitalizācijas apjomu dalībvalstīs, inovatīvu uzņēmumu finansēšanu, tirgus infrastruktūras konsolidāciju un pensiju fondu darbību. Šie dati rāda, ka Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgi turpina attīstīties – tirgus kapitalizācija pieaug, un arvien vairāk uzņēmumu izmanto finanšu instrumentus kapitāla piesaistei, kas sekmē investīciju piesaisti un ekonomikas attīstības dinamiku.
Paredzēta arī diskusija par stabilo kriptovalūtu tirgu, kura kapitalizācija sasniedz aptuveni 280 miljardus ASV dolāru, veidojot 7% no kopējā kriptovalūtu tirgus. Salīdzinot stabilās kriptomonētas ar plānoto digitālo eiro, tās nav uzskatāmas par tiešu konkurentu, bet gan par atšķirīga rakstura risinājumu. Digitālais eiro būs paredzēts kā drošs un universāls norēķinu līdzeklis visiem iedzīvotājiem eirozonā, ko emitēs Eirosistēmas centrālās bankas, savukārt stabilās kriptomonētas kā privāti emitēti aktīvi, vairāk orientējas uz specifiskām nišām – starptautiskiem pārskaitījumiem, kriptoekosistēmu un decentralizēto finanšu lietojumiem.
Savukārt ECOFIN sanāksmes darba kārtībā – priekšlikums par tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa struktūru un likmēm, kā arī plānota viedokļu apmaiņa par priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pašu resursu sistēmu. Priekšlikums ir daļa no ES daudzgadu finanšu shēmas 2028. – 2034. gadam regulējumu pakotnes, un tas paredz izmaiņas ES pašu resursu sistēmā no 2028. gada. EK piedāvā palielināt pašu resursu griestus, saglabāt esošus pašu resursus (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms), kā arī ieviest jaunus pašu resursus, tostarp nesavākto elektrisko un elektronisko iekārtu jeb e-atkritumu pašu resursu, tabakas akcīzes nodokļa pašu resursu un korporatīvo resursu Eiropai, kura pamatā ir fiksētas iemaksas noteikšana ES un trešo valstu uzņēmumiem, kuriem ir pastāvīga pārstāvniecība ES un kuru gada neto apgrozījums ir lielāks par 100 milj. eiro.
Ministriem plānotas arī politiskās diskusijas par EK rekomendāciju par uzkrājumu un investīciju kontu pieejamības palielināšanu ar vienkāršotu un izdevīgu nodokļu režīmu. Rekomendācijas mērķis ir veicināt privātpersonu līdzdalību kapitāla tirgos, kur ir iespējams nodrošināt uzkrājumiem augstāku ienesīgumu nekā depozītu kontos. Vienlaikus šie līdzekļi tiktu virzīti produktīvās investīcijās un ekonomikas izaugsmē. Šobrīd ieguldījumu konti ir izveidoti 11 dalībvalstīs, un vēl vairākas valstis izstrādā regulējumu.
Sanāksmes laikā vienkāršošanas kontekstā turpināsies diskusijas par ietekmes novērtējumu uzlabošanu visā ES likumdošanas procesā. Viena no EK prioritātēm ir finanšu jomas regulējuma vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana. Šo mērķu sasniegšanai ir uzsākts darbs pie vairākiem priekšlikumiem, kas atvieglo ziņošanas prasības, paredz atteikšanos no noteikumiem, kas pārklājas vai būtiski palielina ziņošanas un atbilstības izmaksas finanšu sektoram. Galvenie vienkāršošanas rīcības virzieni ir vērsti gan uz nākotnes iniciatīvam, gan līdz šim pieņemto lēmumu pārskatīšanu.
Tāpat ministri apmainīsies viedokļiem par pašreizējo situāciju saistībā ar Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi. Nepieciešams ES līmenī ieviest koordinētus pasākumus, kas vēl vairāk mazinātu Krievijas spējas apiet ES noteiktos ierobežojumus. ES līmenī jāmeklē koordinēti risinājumi, lai ES reģistrēti uzņēmumi pārtrauktu ES sankciju apiešanu, tādejādi nodrošinot ES līmenī atbilstošu sankciju risku pārvaldību. Tas attiecināms arī uz ES finanšu sektoru un tā Krievijas struktūrvienībām.
Noslēgumā plānota viedokļu apmaiņa par 2025. gada Eiropas semestra procesa norisi un turpmāku Eiropas semestra procesa gaitu, kā arī paredzēta gatavošanās G20 un Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējām sanāksmēm.