Otrdien, 7. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīti Finanšu ministrijas (FM) virzītie grozījumi noteikumos par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Grozījumi ir vērsti uz uzraudzības procesu vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu gan finansējuma saņēmējiem, gan iesaistītajām institūcijām.
Ar paredzētajiem grozījumiem tiks atcelts pienākums finansējuma saņēmējiem iesniegt informāciju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu tiem projektiem, kuru kopējās izmaksas ir zem 5 miljoniem eiro (ieskaitot PVN). Šī izmaiņa samazinās administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem attiecībā uz iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu, tostarp Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Valsts ieņēmumu dienestam uz pārbaužu apjomu.
Vienlaikus analoģiski kā ES fondu 2014.-2020.plānošanas periodā tiks noteikts izņēmums attiecībā uz datu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) – projektiem, kuru izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, nebūs jāievada informācija par plānotajiem iepirkumiem sistēmā KPVIS. Šis precizējums samazinās administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem attiecībā uz iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu.
Tiks arī precizēta kārtība, kādā finansējuma saņēmēji sniedz datus par projekta dalībniekiem, paredzot, ka Dalībnieku pārskatā informācija par noteiktām mērķgrupām (piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, minoritātēm vai personām no lauku apvidiem) būs jāsniedz tikai tad, ja pasākums konkrēti vērsts uz šīm grupām. Tas samazinās administratīvo slogu projektu īstenotājiem, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos datus.
Tāpat tiks atcelta prasība Iepirkumu uzraudzības birojam reizi ceturksnī rīkot sanāksmes ar iesaistītajām iestādēm, lai pārrunātu konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā. Šī izmaiņa ļaus institūcijām elastīgāk izvērtēt nepieciešamību tikties un sadarbību organizēt pēc faktiskās vajadzības, samazinot administratīvo slogu un ietaupot laika un cilvēkresursus.
Grozījumi izstrādāti FM rīcības plāna administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu ieviešanā ietvaros, īstenojot valdības uzstādījumu līdz 2026. gadam samazināt birokrātiju par 25 %.
Jau ziņots, ka FM kā politikas veidotāja ES fondu investīciju ieviešanā sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām kopš šī gada pavasara īstenojusi jaunus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektos. Tādējādi nodrošināti tūlītēji praktiski ieguvumi projektu īstenotājiem. Stratēģiski svarīgs uzdevums ir vēl vairāk nostiprināt CFLA lomu kā klientorientētam sadarbības partnerim, lai sekmētu projektu rezultatīvu īstenošanu un investīciju atdevi. Vienlaikus FM un CFLA turpina vērtēt arvien jaunas iespējas ES fondu investīciju ieviešanas optimizēšanai.
Darbs pie administratīvā sloga mazināšanas turpinās – sabiedrība arī turpmāk aicināta iesniegt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai FM uzturētajā tīmekļvietnes sadaļā “Birokrātijas mazināšana”, kur detalizēti apkopots arī līdz šim paveiktais.
Paveiktais ES fondu projektu atlases vienkāršošanā
Paveiktais ES fondu projektu pārbaudēs un uzraudzībā
Paveiktais ES fondu iepirkumu procesa uzlabošanā
Paveiktais, lai atteiktos no liekām prasībām, kas pārsniedz EK regulās noteikto