Flickr
Otrdien, 2. decembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti sēdē iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto pārskatu par valsts budžeta datu pieejamību, pārredzamību un plānoto pāreju uz jaunu, modernizētu budžeta plānošanas un finanšu vadības sistēmu. Sēdes laikā deputāti tika informēti gan par pašreizējo budžeta dokumentu struktūru, gan par esošajiem datu pieejamības risinājumiem, gan par to, kā turpmāk tiks nodrošināta centralizēta, vienota un datos balstīta pieeja visam valsts budžeta ciklam.
FM eksperti uzsvēra, ka Latvijā budžeta pārredzamības līmenis jau šobrīd tiek vērtēts kā augsts, jo saskaņā ar OECD principiem sabiedrībai tiek nodrošināta plaša piekļuve budžeta dokumentiem, izpildes pārskatiem un vizualizācijām, kas ļauj analizēt gan finanšu plūsmas, gan politikas rezultātus.
Deputāti tika detalizēti iepazīstināti ar valsts budžeta dokumentu sistēmu: valsts budžeta likumu, tā pielikumiem, paskaidrojumiem un iestāžu līmeņa dokumentiem, tostarp tāmēm un finansēšanas plāniem. Deputātiem tika skaidrots, ka budžeta dati tiek veidoti daudzos līmeņos: no valsts budžeta kopsavilkuma līdz programmām un apakšprogrammām, savukārt iestādes papildus izmanto arī savu iekšējo finanšu uzskaiti.
Vairākiem valsts budžeta datu kopumiem jau šobrīd ir nodrošināta publiska piekļuve, kas veicina pārskatāmību un sabiedrības informētību. Finanšu ministrijas tīmekļvietnē ir pieejama detalizēta informācija par gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, kā arī strukturētie budžeta paskaidrojumi un interaktīvais budžets lietotājiem ērtā formā. Savukārt atvērto datu portālā publicēti apstiprinātā budžeta dati, kā arī dati par rezultatīvo rādītāju izpildi. Papildus Valsts kase nodrošina budžeta izpildes vizualizācijas un regulāri atjauninātus mēneša datus.
FM eksperti atzīmē, ka pašreizējā datu pieejamība ir samēra fragmentēta un ne vienmēr ļauj nodrošināt vienotu analīzi vai ātru informācijas apriti. Tieši tādēļ valstī tiek īstenots apjomīgs projekts – Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājums, kas paredz pilnīgu budžeta procesa digitalizāciju un vienotas datu vides izveidi.
Deputātiem tika prezentēts, ka jaunā sistēma aptvers visus budžeta cikla posmus, tostarp vidējā termiņa budžeta plānošanu, apropriāciju un finansēšanas plānu izmaiņu vadību, budžeta paskaidrojumu sagatavošanu, rezultatīvo rādītāju sasaisti ar finansējumu un arī izpildes analīzi. Sistēma nodrošinās automatizētu datu ielādi un savienojamību starp visiem posmiem, rezultātā tiks mazināts manuālo darbību apjoms, palielinot efektivitāti un tiks panākta augstāka datu precizitāte. FM informēja, ka jaunā risinājuma ieviešana notiek divās kārtās: no 2024. līdz 2026. gadam tiek nodrošinātas galvenās funkcijas, kas būs pieejamas no 2027.gada 1. janvāra. Savukārt nākamajā kārtā sistēma tiks papildināta ar priekšlikumu apkopošanu Saeimas otrajam lasījumam un padziļinātu izpildes analītiku.
Tāpat deputāti tika informēti, ka jau šogad ir uzsākti uz rezultātiem vērsta budžeta procesa pilotprojekti trīs ministrijās – FM, Ekonomikas ministrijā un Satiksmes ministrijā. Vienlaikus notiek darbs ar visām ministrijām pie nozaru stratēģisko mērķu definēšanas, lai valsts budžets kļūtu efektīvāks, caurspīdīgāks un orientēts uz iedzīvotāju labklājības celšanu ilgtermiņā.
Sēdē tika uzsvērts, ka jaunā sistēma nodrošinās vienotu datu avotu, kurā būs salāgoti gan skaitļi, gan aprakstošā informācija, gan politikas mērķi un rezultatīvie rādītāji. Tas veicinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu un sniegs sabiedrībai vel skaidrāku informāciju par pieņemtajiem lēmumiem.
Noslēgumā deputāti tika informēti, ka jau 2025. gadā 31 iestāde sāks strādāt ar jaunās budžeta plānošanas sistēmas sākotnējām funkcijām, un, sistēmai attīstoties, budžeta plānošanas process kļūs ne tikai efektīvāks, bet arī saprotamāks politikas veidotājiem un iedzīvotājiem.