Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam”. Ziņojumā izvērtēta kapitāla tirgus attīstības mērķu izpilde, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzība uz sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kā arī piedāvāti papildu priekšlikumi kapitāla tirgus attīstībai.
Kā ziņots iepriekš, 2023. gada 16. maijā MK izskatīja informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību”, kurā tika izvērtēts Latvijas kapitāla tirgus attīstības līmenis un attīstīta kapitāla tirgus nozīme ekonomikas izaugsmē, finansējuma pieejamības veicināšanā un ieguldījumu iespēju paplašināšanā. Pamatojoties uz ziņojuma secinājumiem, MK noteica kapitāla tirgus attīstības mērķi vidējā termiņā palielināt Latvijas akciju tirgus kapitalizāciju, tuvinot to pārējo Baltijas valstu līmenim un sekmējot attīstīta tirgus klasifikācijas kritēriju izpildi.
Ņemot vērā apkopoto informāciju, šobrīd AS “Air Baltic Corporation”, AS “LAU Infra Grupa” (iepriekš VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs") un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izvērtē iespējas un gatavojas sākotnējam publiskajam piedāvājumam vai stratēģiskā investora piesaistei līdz 2027. gadam. Tomēr ar šo uzņēmumu virzību vien nepietiks, lai sasniegtu noteikto tirgus kapitalizācijas mērķi.
Informatīvajā ziņojumā apskatīti ieguvumi valstij no kapitāla piesaistes vai daļējas valsts līdzdalības atsavināšanas uzņēmumos, tostarp efektivitātes uzlabojumi, investīciju piesaiste, konkurences veicināšana un finanšu sloga mazināšana. OECD 2024. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju secināts, ka kapitāla tirgus ir nepietiekami attīstīts, ierobežojot uzņēmumu iespējas piesaistīt nebanku finansējumu.
Ziņojumā iekļauti papildu pasākumi kapitāla tirgus attīstībai, tostarp dalība ES iniciatīvās, uzkrājumu un nodokļu regulējuma pilnveidi, krājobligāciju un kapitāla tirgus instrumentu popularizēšanu, uzņēmumu finansējuma piesaistes iespēju stiprināšanu, kā arī normatīvā ietvara attīstību (t.sk. REIT, vērtspapīrošana, investoru pārstāvja institūts un tirgus infrastruktūra).
Kā ziņots iepriekš, 2026. gada 29. janvārī rīkotajā diskusijā ar kapitāla tirgus dalībniekiem secināts, ka Latvijas kapitāla tirgus izaugsmi ierobežo pietiekama mēroga un kapitāla tirgum piemērotu uzņēmumu trūkums. Kā būtiski izaicinājumi tika minēti nepietiekami attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma, ierobežotas finansējuma piesaistes iespējas iespējkapitāla fondiem un zema vietējo institucionālo investoru aktivitāte. Tas kavē uzņēmumu nonākšanu biržā un bremzē tirgus attīstības potenciālu. Vienlaikus pozitīvi novērtēta Baltijas kapitāla tirgus akselerācijas fonda darbības uzsākšana un valsts kapitālsabiedrību loma tirgus attīstībā.
Savukārt 25. februārī finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar sociālajiem un sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi Latvijā, lai pārrunātu kapitāla tirgus pašreizējo attīstību, izaicinājumus un nepieciešamos turpmākos soļus tā stiprināšanai. Partneri pauda gatavību turpināt ciešu sadarbību, lai veicinātu kapitāla tirgus attīstību, palielinātu investīciju apjomu un stiprinātu Latvijas ekonomikas noturību un izaugsmes potenciālu. Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība stiprināt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, tostarp apsverot centralizētu profesionālu modeli, un lēmumus par uzņēmumu virzību uz biržu balstīt to izaugsmes vajadzībās.
FM uzsver, ka kapitāla tirgus attīstība ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējai, investīciju pieejamībai un uzņēmumu izaugsmes veicināšanai ilgtermiņā.
Informatīvais ziņojums pieejams vienotajā Tiesību aktu portālā.