Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas* 2016.-2019. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2019. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas ekonomika 2016. gadā pieaugs par 3%, bet 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,3%.
Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2016. gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016. gadam nav mainīta, bet prognoze 2017. gadam ir pazemināta par 0,3 procentpunktiem. Tam pamatā ir lēnāka pasaules kopējā ekonomikas izaugsme nekā iepriekš prognozēts.
Eiropas Savienībai (ES) kopumā Eiropas Komisija (EK) 2016. gadam prognozē 1,9% izaugsmi. Latvijas IKP pieauguma temps joprojām būtiski pārsniegs ES vidējo līmeni, ierindojoties starp straujākajiem pārējo dalībvalstu vidū. 2016. un turpmākajiem gadiem prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme arī ir straujāka, nekā tā bija 2014. un 2015. gadā, kad IKP palielinājās attiecīgi par 2,4% un 2,8% un ekonomikas attīstību bremzēja ģeopolitiskā krīze un problēmas metālu ražošanas nozarē.
Galvenais izaugsmes nodrošinātājs 2016. gadā joprojām būs privātais patēriņš, kuru veicinās algu pieaugums, kā arī bezdarba mazināšanās un mērens nodarbinātības pieaugums. Paredzams, ka izaugsme pakāpeniski kļūs sabalansētāka un straujāks kļūs arī investīciju un eksporta pieauguma temps. Eksporta attīstību veicinās gan Krievijas sankciju bāzes efekta izzušana un Latvijas uzņēmēju pārorientēšanās uz jauniem tirgiem un produktiem, gan kopējās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās eirozonā un situācijas stabilizēšanās NVS valstīs. Investīciju pieaugumu savukārt veicinās straujāka ES fondu finansējuma apgūšana, kā arī ģeopolitisko risku mazināšanās reģionā.
Līdz ar naftas un ar to saistīto energoresursu cenu kritumu, kā arī citu izejvielu preču cenu samazināšanos pasaules tirgū inflācija Latvijā 2016. gadā saglabāsies zema, nepārsniedzot 0,4%. 2017. gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 2%, ko noteiks sagaidāmā izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem. Līdz ar zemo inflāciju 2016. gadā turpināsies spēcīgs iedzīvotāju reālās darba samaksas pieaugums, kas veidos 5,1%, tomēr tas būs nedaudz zemāks nekā iepriekšējos gados, kad reālās algas pieaugums pārsniedza 6%. Vidējā bruto darba samaksa pēc FM prognozēm 2016. gadā palielināsies par 5,5%, sasniedzot 858 eiro.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM izvērtēja arī iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, spēcīgāku ekonomikas izaugsmi ES un pārējās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto vērtspapīru iegādes programmu un EK investīciju plānu, kuru ietekme uz Eiropas ekonomikas izaugsmi var būt spēcīgāka, nekā sagaidīts. Negatīvie riski, kas pašreizējā situācijā kopumā ir spēcīgāki nekā pozitīvie riski, ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un tālāku pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Tāpat izaugsmi negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmeni Latvijā, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums, kas var mazināt Latvijas konkurētspēju.
Ar FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties šeit
* Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK Stabilitātes vai Konverģences programmas, kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Uz šī dokumenta pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.