Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks. Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības redzējums par to. Centīšos kliedēt dažus populārus aizspriedumus un parādīt, ka valsts parāda vadība ir ne tikai politiska, bet arī profesionāla publisko finanšu pārvaldības joma. Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir pieaudzis mēreni galvenokārt…
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks. Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības redzējums par to. Centīšos kliedēt dažus populārus aizspriedumus un parādīt, ka valsts parāda vadība ir ne tikai politiska, bet arī profesionāla publisko finanšu pārvaldības joma. Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir pieaudzis mēreni galvenokārt divu iemeslu dēļ – valdības atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas un secīgās energo krīzes laikā un strauji palielinātajiem aizsardzības izdevumiem. Galvenā prioritāte – valsts drošība Aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas valstis saskaras ar…
