Jul Jun 2019 Jul Aug
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 16/07/2019

2018.gada 7.septembra Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes protokols

2017.gada 12.jūlija Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes protokols

2017.gada 12.jūlija Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē izskatītais Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam un tajā iekļauto uzdevumu izpildes progress

2017.gada 16.februāra Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes protokols

2017.gada 16.februārī Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē izskatītais Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam un tajā iekļauto uzdevumu izpildes progress

2016.gada 10.jūnija Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes protokols

2016.gada 10.jūnija Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē apstiprināts Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam.

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam (Redakcija uz 21.01.2019.)

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam (Izpilde līdz 30.09.2019.)

 

Ēnu ekonomikas apkarošanas padome (turpmāk – Padome) tika izveidota 2014.gada 16.septembrī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.549 “Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes nolikums”. Padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju darbību. Padomi vada ministru prezidents, bet tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, zemkopības ministrs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts darba inspekcijas direktors, Veselības inspekcijas vadītājs, Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents.  Padomes sēdēs var tikt arī uzaicināti gan noteiktas jomas eksperti, gan citu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pamatojoties uz 2015.gada 4.jūnija Padomes sēdē nolemto, Finanšu ministrija (FM) no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskām organizācijām saņēma vairāk ne kā simts priekšlikumus. Daļa priekšlikumu jau tika īstenota citu dokumentu ietvaros, savukārt pārējos priekšlikumus FM apkopoja Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam projektā. Plāna projektā tika iekļauti pasākumi jauniem rīcības virzieniem ēnu ekonomikas ierobežošanai.

2016. gada 10.jūnijā Padome  apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam, nosakot stratēģiskus rīcības virzienus un ietverot noteiktus uzdevumus. Pasākumu plānā iekļautie pasākumi tika grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem: nodokļu nomaksas veicināšana - ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana, administratīvā sloga mazināšana, kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, transporta jomā), kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana (informācijas apmaiņas sekmēšana, efektīva IT iespēju izmantošana), efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma, nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana ar komunikācijas un izglītošanas palīdzību, kā arī efektīva nodokļu politika, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. Būtiski, lai ieviešot plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, tiktu pakāpeniski samazināta arī nodokļu plaisa galvenajās nodokļu grupās. Nodokļu plaisa ir neiekasēto nodokļu ieņēmumu attiecība pret potenciālo iekasējamo nodokļu apmēru.

VID veiktie aprēķini liecina, ka pēdējo gadu periodā  visiem nodokļu plaisu rādītājiem Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojama samazinājuma tendence. 2017. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa veidoja 15,4%, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa bija 15,6%. 2018. gadā ir prognozēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisas – līdz 14,4%  un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisas – līdz 14,7% samazināšanās, kas saistīta  ar labvēlīgu ekonomisko situāciju un aktīvu darbību ēnu ekonomikas ierobežošanā. Arī PVN plaisai ir tendence samazināties. 2014.gadā tā sastādīja 21,2%, 2015.gadā - 19,2%, 2016.gadā  - 16,3%, bet 2017.gadā - 12,9%. 2018. gadā ir novērtēts, ka turpināsies PVN  plaisas samazināšanās tendence un  sagaidāms, ka tā veidos 11,6%.

Nodokļu reformas rezultātā ir izdevies sekmēt aplokšņu algu samazinājumu, par ko liecina legāli nodarbināto darbinieku skaita kāpums. Minimālās algas celšana no 380 uz 430 eiro un izmaiņas nodokļu politikā radījušas situāciju, kad algoto darbinieku skaits, pārrēķinot pilnā slodzē, pieauga par 2,2 procentiem. Tāpat šobrīd par 24,5 % ir samazinājies to strādājošo skaits, kas saņem algu, kas mazāka par minimālo, un vienlaikus pieaug darbinieku skaits augstākās algu grupās, kas arī norāda uz būtisku aplokšņu algu samazināšanos.

Īstenojot valsts politiku ēnu ekonomikas ierobežošanā, tai skaitā veicinot iestāžu sadarbību un nostiprinot to Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes apstiprinātā Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pakāpeniski mazinās un saskaņā ar austriešu profesora F. Šneidera pētījuma datiem, izmantojot netiešo novērtēšanas metodi, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2017. gadā bija 21,3 % no IKP, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2016. gadā. 2018. gadā atbilstoši austriešu ekonomikas profesora F.Šneidera prognozēm ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpinās samazināties un varētu būt 20,2%.

2018.gadā ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā ir kļuvusi aktīvāka privātā sektora partneru loma cīņā ar ēnu ekonomikas izpausmēm dažādās nozarēs, kā piemēram, būvniecības, veselības aizsardzības, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības joma. Papildus Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautiem pasākumiem tiek saņemti jauni priekšlikumi, kas sekmēs ēnu ekonomikas mazināšanu gan konkrētajās nozarēs, gan valstī kopumā. 2019.gadā tiek plānots veikt jaunus pasākumus skaidras naudas aprites ierobežošanai, paplašināti ieviest prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanas veselības aprūpes nozarē. Tiks turpināti pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā.

Padomes sekretariāta funkcijas veikšanu nodrošina Finanšu ministrija, organizējot iesniegto priekšlikumu apspriešanu ar iesaistītām ministrijām vai organizācijām un nosakot pasākumus, kuri tiek virzīti izskatīšanai Padomē. Uzsverams, ka Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam ir atvērts dokuments, kurā tiek ietverti arvien jauni pasākumi, nolūkā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru noteiktā tautsaimniecības nozarē un valstī kopumā. Līdz ar to, Finanšu ministrija aicina ikvienu nevalstisko organizāciju, komersantu vai iedzīvotāju sniegt ieteikumus un redzējumu par ēnu ekonomikas ierobežošanu un nodokļu maksāšanas kultūras celšanu, iesniedzot tos Finanšu ministrijā.

Prezentācija "Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam izpildes apkopojums"

Prezentācija "Ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija un darba plāns"

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes protokols

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jul Jun 2019 Jul Aug
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija