Straujo degvielas cenu pieaugumu šā gada aprīlī kompensēja pārtikas cenu kritums, kā arī zemāks izglītības pakalpojumu, atpūtas un sporta preču, ēdināšanas un personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums. Tādējādi gada inflācija pat nedaudz samazinājās līdz 2,9%, salīdzinot ar 3,4% patēriņa cenu kāpumu šā gada martā augstāku degvielas cenu dēļ. Kopš februāra beigām, kad sākās karš Irānā un tālāka militāra eskalācija Persijas līča valstīs, degvielas cenām ir pievērsta pastiprināta uzmanība visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā un Eiropā kopumā, kas jēlnaftu un naftas produktus lielākoties importē.
Degvielas cenas Latvijā šā gada aprīlī turpināja palielināties. Dīzeļdegvielas cena aprīlī sasniedza 2,051 EUR/l un bija par 8,7% augstāka nekā martā un par 34,9% augstāka nekā 2025.gada aprīlī. Savukārt benzīna cenas pieaugums bijis mazāks. 95.markas benzīna cena aprīlī palielinājās līdz 1,805 EUR/l, kas bija 8,2% augstāk nekā martā un par 14,8% augstāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Finanšu ministrija jau iepriekš skaidroja, ka Eiropas Savienībā kopumā benzīna ražošanas apjomi pārsniedz patēriņu, tādēļ benzīna cenu dinamiku galvenokārt nosaka jēlnaftas cenu svārstības un pārstrādes izmaksas, nevis importa piegāžu traucējumu riski. Savukārt dīzeļdegvielas tirgus situācija atšķiras, jo ES patēriņš pārsniedz vietējās ražošanas kapacitāti. Situācija īpaši saasinājās pēc 2022. gada, kad ES diversificēja dīzeļdegvielas piegādes avotus, palielinot importu no citiem reģioniem, tostarp Tuvajiem Austrumiem, vienlaikus būtiski samazinot piegādes no Krievijas. Tas izskaidro, kādēļ dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenas Eiropā pieaugušas straujāk nekā benzīna cenas, jo tirgus dalībnieki cenās iecenojuši augstākus loģistikas un piegāžu riskus.
Sagaidāms, ka šā gada maijā vidējā 95. markas benzīna cena būs līdzvērtīga aprīļa līmenim, bet dīzeļdegvielas vidējā cena samazināsies un nepārsniegs 2 EUR/l. Svarīgi norādīt, ka situācija Persijas līcī saglabājas saspringta, un turpmākās ziņas par iespējamu militāro darbību izbeigšanu varētu samazināt naftas cenas. Savukārt vēl viens eskalācijas vilnis varētu palielināt gan naftas, gan degvielas cenas. Tomēr, kopumā vērtējot šī konflikta ietekmi uz degvielas cenām Latvijā, jāsecina, ka tiešais efekts jau pilnā mērā ir redzams un atspoguļojas patēriņa cenu indeksā. Savukārt netiešās sekas vēl tikai veidosies, un pašlaik to apmēru ir grūti prognozēt. Lielā mērā to noteiks konflikta ilgums. Vēl viens būtisks faktors inflācijas dinamikā ir gāzes cenas un to atspoguļojums gāzes un siltumenerģijas tarifos. Ja naftas cenu svārstību ietekme uz degvielas cenām kā atvasināto produktu ir praktiski tūlītēja, tad gāzes cenu izmaiņas tarifos var atspoguļoties tikai pēc vairāku ceturkšņu nobīdes. Pašlaik gāzes un siltumenerģijas tarifos vēl nav pilnībā redzams augstāko biržas cenu efekts. Šo ietekmi precīzāk varēs novērtēt vasarā un rudenī, kad notiks sagatavošanās nākamajām apkures sezonām Eiropā un gāzes iesūknēšana Eiropas gāzes krātuvēs.
Zīmīgi, ka šā gada aprīlī pārtikas cenas samazinājušās par 1,0% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tas ir pirmais pārtikas cenu samazinājums kopš 2021.gada aprīļa. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos pārtikas cenas saglabāsies stabilas un gada griezumā redzēsim nelielu kritumu. Vienlaikus darbaspēka trūkums turpinās radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām, tostarp pārtikas ražošanas un mazumtirdzniecības nozarēm. Arī elektroenerģijas, apkures un ūdensapgādes pakalpojumu cenu pieaugums neļaus pārtikas cenām samazināties ilgstoši. Šā gada aprīlī palielinājās arī neapstrādātās pārtikas cenas pasaules biržās, it īpaši eļļas produktiem. Sākot ar šā gada jūliju pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem tiks samazināta no 21% līdz 12%. Šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz pārtikas cenām. Tomēr rudenī, sagaidot jaunās ražas datus un atkarībā no situācijas energoresursu tirgū, situācija varētu mainīties.