Flickr
28. novembrī finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā notika šī gada jau piektā Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskā komitejas sanāksme. Tajā izvērtēts investīciju progress un pieņemti lēmumi par finansējuma pārdalēm aktivitātēm ar visaugstāko tautsaimniecības ietekmi, tostarp no tām investīcijām, kuru Ministru kabineta (MK) noteikumu virzība līdz 15. oktobrim nav tikusi uzsākta. Tāpat komiteja apsprieda gatavošanos ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodam.
Ņemot vērā MK 25. novembra sēdē atbalstītās ES fondu finansējuma pārdales Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) 2. posma īstenošanai (pilnai būvniecības līguma noslēgšanai) 48,3 miljonu eiro apmērā, kur 41 miljons eiro ir ES fondu daļa un 7,3 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums, Finanšu ministrija (FM) uzsāk attiecīgo grozījumu izstrādi ES fondu programmā. Vienlaikus FM turpinās vērtēt investīciju ieviešanas progresu, kā arī tālākas finansējuma pārdalīšanas iespējas un vajadzības.
“Redzot aktivitātes, kur investīciju progress kavējas, pieejamos resursus koncentrējam sabiedrībai un valstij būtiskām prioritātēm. Tādējādi kopīgi esam atraduši iespēju Latvijas Onkoloģijas centra otrā posma īstenošanai pārdalīt 48,3 miljonu eiro ES fondu finansējuma. Vienlaikus, ES fondu pārdales nav pašmērķis – katram papildu pieprasījumam ir jābūt pamatotam ar skaidru lietderības, ietekmes un ieviešanas tempa izvērtējumu,” uzsvēra finanšu ministrs.
Finansējums LOC tiek pārdalīts no notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākuma vai cita Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) piedāvāta ES fondu resursa, kā arī no pasākumiem “Sausās ostas”, “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība” un “Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās”.
FM informēja, ka pēdējo mēnešu laikā panākts būtisks progress ES fondu normatīvā regulējuma apstiprināšanā. Investīciju noteikumi ir pieņemti par 4 miljardiem eiro jeb 95% no Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro finansējuma. No vēl apstiprināmā regulējuma vairāk nekā 60 % jeb 139 miljoni eiro ir saskaņošanas procesā, un apstiprināmas ir galvenokārt jaunās investīcijas pēc vidusposma pārdalēm. Šī gada 10 mēnešos no valsts budžeta ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām izmaksāts vēsturiski lielākais apjoms – vairāk nekā 1,1 miljards eiro. Fokusam pārejot uz projektu intensīvu ieviešanu, turpmākajos gados prognozējams būtisks izmaksātā ES fondu atbalsta pieaugums.
Komiteja arī atbalstīja Atveseļošanas fonda atlikumu novirzīšanu dzelzceļa un skolu IKT infrastruktūras projektiem, kā arī reģionālā sabiedriskā transporta digitalizācijas tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Komiteja uzklausīja VARAM ziņojumu par IKT projektu ieviešanas progresu. Tika atbalstīts VARAM priekšlikums par finansējuma pārdali IKT projektiem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Valsts digitālās aģentūras IKT pakalpojumu centralizācijai, pašvaldību drošas IKT infrastruktūras stiprināšanai, kā arī Autotransporta direkcijas transporta digitalizācijas programmai.
Tāpat tika uzdots VARAM veikt visu IKT projektu arhitektūras un izmaksu efektivitātes izvērtējumu un par rezultātiem informēt nākamajā ES fondu ministru komitejā. Šim izvērtējumam jābūt par pamatu tālākajiem konceptuālajiem lēmumiem finansējuma pārskatīšanas gadījumā.
Sanāksmē lēma, ka FM uzsāk Valsts un reģionālo partnerību (VRP) plāna sagatavošanas procesa koordinēšanu, kas būs pamats investīcijām nākamajā 2028.–2034. gada periodā, un paralēli gatavo Latvijas pozīciju par EK priekšlikumiem VRP plāna regulējumam. Vienojās, ka nepieciešams savlaicīgi apstiprināt vienotu plānu un uzsākt nākamā perioda investīciju programmu ieviešanu, nepieļaujot investīciju pārrāvumu starp periodiem. Nozaru ministrijām 2026. gada pirmajā pusē būs jādefinē reformas, stratēģiskie mērķi un snieguma rādītāji, savukārt detalizēta investīciju izstrāde VRP plānam sāksies 2026. gada otrajā pusē.
Latvija pēdējā desmitgadē ir pietuvojusies ES vidējam rādītājam par 9 procentpunktiem, sasniedzot 70,8% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Lai līdz 2034. gadam kāpinātu konverģences tempu, nepieciešams būtiski stiprināt privātās investīcijas, mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un uzlabot kapitāla pieejamību, vienlaikus nodrošinot pietiekamu ES fondu finansējumu arī pēc 2027. gada. Šajā kontekstā tika uzklausīts arī Ekonomikas ministrijas redzējums par priekšlikumiem produktivitātes kāpināšanai.
Komiteja tika arī informēta par darbu pie Austrumu pierobežas attīstības stratēģijas - tā būs viens no Latvijas galvenajiem argumentiem sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu. Kā uzsvērts sanāksmē, Latvijai nepieciešama skaidra nacionālā stratēģija, lai uzrādītu, ka ES Austrumu robežvalstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un saskaras ar ekonomikas attīstības šķēršļiem un drošības riskiem, nepieciešams papildu finansiāls atbalsts.
Tāpat komiteja pieņēma zināšanai KEM informāciju par darbu pie Eiropas Sociālā klimata fonda plāna izstrādes, kas paredz aptuveni 616 miljonu eiro investīciju potenciālu.