Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Jaunumi

Eiropas Centrālās banka (ECB) kā AS "PNB Banka" tiešais uzraugs 15. augustā lēmusi atzīt šo banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.  Eiropas Vienotā noregulējuma valde lēmusi neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt tiesības AS "PNB Banka” sniegt finanšu pakalpojumus".

 

Pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,6%, šogad nodarbinātības pieaugums ir vājinājies un otrajā ceturksnī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bijis par 0,4% mazāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis vienlaikus turpina visai spēcīgi samazināties, noslīdot līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājies par 8,2%, kas ir straujākais eksporta kritums kopš 2016. gada janvāra. Lai arī lielu daļu no šī krituma jūnijā noteica reeksporta samazināšanās mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā saistībā ar airBaltic lidmašīnu flotes atjaunošanu, eksporta apjomi būtu samazinājušies arī bez šīs ietekmes un liecina par ārējā pieprasījuma vājināšanos.

Patēriņa cenas Latvijā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās par 1,0%, informējusi Centrālā statistikas pārvalde. Jūlijā parasti tiek reģistrēts lielākais patēriņa cenu kritums visa gada laikā, ko nosaka sezonālie faktori, un šogad šis cenu samazinājums bijis viens no straujākajiem.

Saskaņā ar pirmdien, 5. augustā, publicētajiem statistikas datiem Latvijas rūpniecības izlaide šā gada jūnijā ir bijusi par 4,4% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Tas ir spēcīgākais rūpniecības pieaugums šā gada laikā, un, ņemot vērā visai vājo sniegumu iepriekšējos mēnešos, šā gada pirmajā pusgadā kopumā rūpniecības izaugsme veido 0,4%.

Par mediju politiku Latvijā atbild Kultūras ministrija, bet par VAS „Latvijas Pasts” kompensācijām un nozares politiku – Satiksmes ministrija. Lai novērstu strauju cenu pieaugumu preses izdevumu abonēšanai,  preses izdevumu pasta piegādes kompensēšanas nenoteiktību un preses izdevēju krīzi, atbildīgajām ministrijām jāpiedāvā konkrēti risinājumi problēmas risināšanai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina šodien publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr jāatzīmē, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, palielinājies par 2,1%, uzrādot tikai nedaudz straujāku kāpumu nekā iepriekšējā mēnesī, kad mazumtirdzniecības pieaugums bija noslīdējis līdz 1,2%. Neskatoties uz joprojām labvēlīgo situāciju darba tirgū – krītošo bezdarbu un spēcīgo algu kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugums šogad bijis visai mērens, gada pirmajā pusē tirdzniecības apjomiem augot vidēji par 3,4%, kamēr pagājušajā gadā kopā mazumtirdzniecība bija palielinājusies par 3,8%.

2019. gada pirmajā pusgadā konsolidētajā pašvaldību budžetā izveidojies pārpalikums 116,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 58,4 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Pārpalikumu nodrošināja strauji pieaugošie valsts transferti, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugums. Lai arī 2019. gada pirmajā pusē konsolidētajā pašvaldību budžetā ir izveidojies pārpalikums, sagaidāms ka kopumā 2019. gadā pašvaldību konsolidētajā budžetā veidosies deficīts, ņemot vērā izdevumu pieaugumu gada otrajā pusē.

Šā gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi (5 907 miljoni eiro) bija augstāki par izdevumiem (5 227,7 miljoni eiro) un kopbudžetā veidojās 679,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 201,5 miljoniem eiro lielāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pārpalikuma palielināšanos galvenokārt ietekmēja augstais ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu pieaugums (par 419 miljoniem eiro jeb 72,2%) saistībā ar atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par aktīvo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pērn. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 496,1 miljonu eiro jeb 9,2% augstāki, bet izdevumi par 294,6 miljoniem eiro jeb 6% augstāki nekā pērn pirmajā pusgadā.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 617

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija