Šā gada jūlijā apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 10,8% pret pērnā gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieticīgie preču eksporta apjomu dati un ražotāju aptaujās norādītie pasūtījumu apjomi norāda uz vietējā tirgus aktivizēšanos. Tikmēr kopējā rūpniecība jūlijā pieauga par 9,8%, ko negatīvi ietekmēja kritums ieguves rūpniecībā par 18,4%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 12,5%.
No apstrādes rūpniecības 22 apakšnozarēm šā gada jūlijā pieaugumu gada griezumā neuzrādīja vien divas. Apģērbu ražošana samazinājās par 22,6%, un iekārtas un ierīces remontēja par 2,7% mazāk. Jūlijā galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā bija pārtikas preču ražošana un kokrūpniecība, kas pieauga attiecīgi par 11,6% un 7,3%. Šīs ir arī divas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kurās apjomi pieaug ik mēnesi kopš pērnā gada nogales. Ievērojami apjomu kāpumi jūlijā arī tādās nozarēs kā datoru/elektronikas ražošana (+13,5%), elektrisko iekārtu ražošana (20,9%), kā arī autobūve (+34,3%).
Elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugumu par 12,5% ietekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums par 57,1% un dabasgāzes patēriņa samazinājums par 9,9%. Elektroenerģijas ražošanu veicināja augstais nokrišņu daudzums, tādējādi hidroelektrostaciju izlaide jūlijā bija par 152% augstāka nekā pērnā gada jūlijā. Tikmēr koģenerācijas stacijās izlaide bijusi par 20,5% zemāka nekā pirms gada. Ar saules enerģiju ražotie elektrības apjomi šā gada jūlijā pirmo reizi pārsniedza 100 milj. kWh atzīmi, sastādot 22% no kopējiem jūlijā saražotajiem elektroenerģijas apjomiem.
Šā gada septiņos mēnešos kopā apstrādes rūpniecība pieaugusi par 4,9%, lielāko pozitīvo devumu veidojot pārtikas produktu ražošanai, kokrūpniecībai un nemetālisko minerālu ražošanai. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecības izaugsme ir zemāka (3,4%). To noteica samazinājums elektrības un gāzes apgādē par 2,5%, kā arī 10,1% sarukums ieguves rūpniecībā, ko aizkavējuši nelabvēlīgie laikapstākļi.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības sentimenta indekss šā gada augustā ir sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada augustu noskaņojums nozarē ir ievērojami uzlabojies. Šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ražotāji aptaujās norāda uz kopējo pasūtījumu apjomu samazināšanos, tomēr eksporta pasūtījumu apjomi nav sarukuši, kas liecina par pasūtījumu apmēru svārstībām tieši vietējā tirgū. Savukārt Eiropas Savienības (ES) kopējā apstrādes rūpniecības konfidence ir visai zema, tomēr tā ir stabilizējusies un vairs nepasliktinās. Tikmēr S&P Global Eiropas apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss augustā uzrādījis augtāko atzīmi pēdējā 41 mēneša laikā. To ietekmēja galvenokārt aktivizācija vietējā Eiropas tirgū. Tikmēr Eiropas eksporta apjomi sāk samazināties.
Latvijas rūpniecības nozare patlaban ir uz pārliecinoša izaugsmes ceļa, ko vairāk ietekmē vietējās ekonomikas izaugsme. Tomēr arī tendences Eiropas rūpniecībā ir svarīgas, jo eksportējam divas trešdaļas no saražotās produkcijas. Arī ES kopējā rūpniecībā sāk parādīties pozitīvas iezīmes, kas orientētas uz vietējo tirgu, tomēr ar eksporta tirgiem situācija ir sarežģīta. Turpmākie mēneši dos priekšstatu, cik lielā mērā ASV noteiktie ievedmuitas tarifi ietekmēs Eiropas rūpniecību, kas ar laika nobīdi var ietekmēt arī Latvijas rūpniecības nozari. Ņemot vērā pašreizējo straujo apjomu kāpumu, kopējā šā gada izaugsme apstrādes rūpniecībā varētu pārsniegt 6% atzīmi.
