Šā gada septembrī apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 8,5%, salīdzinot ar pērnā gada septembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozares izaugsme šā gada deviņu mēnešu laikā ir ievērojama, tādējādi septembrī sasniegti augstākie apjomi kopš 2022. gada jūlija. Septembrī pieaugumu nodrošināja tieši trīs lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokrūpniecība, pārtikas produktu ražošana un metālizstrādājumu ražošana. Tikmēr kopējās rūpniecības izaugsme septembrī bijusi par 2 procentpunktiem zemāka (6,5%), ko noteica 28,1% samazinājums ieguves rūpniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē un 0,6% sarukums elektroenerģijas un gāzes apgādē.
Lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokrūpniecība, pārtikas produktu ražošana un metālizstrādājumu ražošana, septembrī pieaugušas attiecīgi par 9,8%, 10,9% un 13,3% pret pērnā gada septembri. Nozīmīga izaugsme bijusi arī mazākas nozīmes apakšnozarēs. Poligrāfija un ierakstu reproducēšana pieauga par 17%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana palielinājās par 17,6%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana pieauga par 10,5%, bet automobiļi, piekabes un puspiekabes tika ražotas par 31,4% vairāk. No apjomu samazinājumiem vērts pieminēt vien dzērienu ražošanas samazināšanos par 11,8%. Apstrādes rūpniecības nozari pozitīvi ietekmē arī militārās ražošanas aktivizēšanās valstī, ko nodrošina 2025. gada militārie izdevumi, kas pēc Aizsardzības ministrijas novērtējuma sastāda 3,8% no IKP. Militārā ražošana statistikas avotos atsevišķi nav nodalīta, tomēr tā ietilpst vairākās no jau minētajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, piemēram, autobūvē un datoru/elektronikas ražošanā.
Savukārt šā gada deviņos mēnešos kopā apstrādes rūpniecība pieauga par 5,2%, bet kopējā rūpniecība palielinājās par 3,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem. Kopējā rūpniecība augusi lēnāk samazinājumu ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē dēļ, attiecīgi par 13,9% un 2,3%. Apstrādes rūpniecības izaugsmi deviņos mēnešos nodrošināja kokrūpniecība, pārtikas produktu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde, kas aizņem 13,7% no kopējās rūpniecības, šā gada septembrī gada griezumā saruka par 0,6%. To ietekmējis gāzes patēriņa samazinājums par 20,4% un elektroenerģijas ražošanas pieaugums par 9,6%. Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu nodrošināja hidroelektrostaciju izlaide, kas bija vairāk nekā divas reizes lielāka, salīdzinot ar pērnā gada septembri galvenokārt laikapstākļu ietekmē. Arī ar saules enerģiju septembrī saražots par 53% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Tikmēr koģenerāciju staciju izlaide saruka par 33,9%.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada jūnijā – oktobrī bijis visai svārstīgs, tomēr konfidence ir krietni augstāka, nekā tā bija pirms gada šajā pašā periodā. Oktobrī konfidence bijusi nedaudz zemāka, nekā septembrī, ko noteica pasūtījumu apjomu kritums, tomēr arī šis rādītājs gada griezumā ir ievērojami uzlabojis savas pozīcijas. Tikmēr Latvijas kopējā ekonomikas konfidence oktobrī sasniegusi augstāko atzīmi kopš 2022. gada februāra, pateicoties būvniecības nozares un patērētāju noskaņojumam, kas arī pozitīvi ietekmē pieprasījumu pēc vietējiem ražojumiem.
Turpinoties apstrādes rūpniecības straujai izaugsmei šā gada pēdējā ceturksnī, 2025. gadā, kopā, ražošanas apjomi varētu pieaugt par 6,0 – 6,5%. Daļu no apjomu pieauguma sastādīs ražošana valsts aizsardzības vajadzībām, nākamajos gados tai kļūstot ar vien lielākai un veicinot nozares izaugsmi.
