Otrdien, 7. oktobrī, valdības sēdē izskatīs saprašanās memorandus, kurus plānots parakstīt starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.
“Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība, drošība un atbalsts ģimenēm. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.
Jaunajā periodā, tāpat kā iepriekšējā, mērķēts atbalsts paredzēts Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstam, kopumā paredzot finansējumu ~ 10 miljonu eiro apmērā Pilsoniskās sadarbības fondam (iepriekšējā periodā Aktīvo iedzīvotāju fonds). Tāpat kā iepriekšējā grantu periodā, fonda ieviešanu pilnībā nodrošinās donorvalstu izveidotais Finanšu instrumenta birojs Briselē (bez Latvijas institūciju iesaistes) – t.sk. īstenojot fonda apsaimniekotāja atlasi un plānojot konkrētus atbalsta pasākumus. Šo fondu apsaimniekos donorvalstu izraudzīti fonda apsaimniekotāji no Latvijas NVO sektora, kas būs tiešā donorvalstu pārraudzībā. Izsludinātais termiņš piedāvājumu iesniegšanai NVO fonda programmas apsaimniekotājam bija 2025.gada 8.aprīlis, taču konkrēts fonda apsaimniekotājs vēl nav izziņots.
Saprašanās memorandos iekļauta informācija par paredzēto finanšu piešķīrumu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras. Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nacionāliem nozaru partneriem - plānoto projektu īstenotājiem, nevalstisko sektoru, kā arī donorvalstu programmu partneriem, - 3 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas iesniegšanai donorvalstīm. Programmu koncepciju izstrādes laikā mērķtiecīgās sarunās un konsultācijās ar partneriem un nevalstisko sektoru, var tikt precizēts programmu un plānoto projektu detalizēts ieviešanas priekšlikums efektīvākai mērķu sasniegšanai. Donorvalstīm iesniegtās programmu koncepcijas izvērtēs 2 mēnešu laikā. Uz to pamata donorvalstis nākamo 4 mēnešu laikā no Saprašanās memoranda parakstīšanas izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu provizoriski 2026. gada beigās / 2027. gadā. Paralēli Finanšu ministrija strādā pie horizontālās nacionālās normatīvās bāzes izveides.
Tāpat Latvija un donorvalstis turpinās nacionālo divpusējās sadarbības iniciatīvu īstenošanu, lai stiprinātu valstu savstarpējās saites pusēm aktuālās prioritārajās jomās, par ko vēl notiks praktiskas diskusijas un vienošanās ar donorvalsīm darba procesā turpmākos ieviešanas gados.
EEZ un Norvēģijas granti ir atbalsts, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar mērķi veicināt vienlīdzīgāku Eiropu gan sociāli, gan ekonomiski un stiprināt sadarbību starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un atbalsta saņēmējvalsti - Latviju.