Flickr
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā un noslēdzošajā lasījumā ir pieņēmusi 2026. gada valsts budžetu, kas apliecina apņēmību veidot drošu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu valsti, kuras attīstības centrā ir cilvēks, viņa drošība, veselība un izglītība. Pārskatot valsts budžeta izdevumus vidējam termiņam no 2026. līdz 2028. gadam, tie pakāpeniski samazināti par 844,1 miljonu eiro, novirzot ietaupītos līdzekļus valdības noteikto prioritāšu finansēšanai. 2026. gada valsts budžeta prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – paredzēti papildu aptuveni 700 miljoni eiro.
“Trešais šīs valdības budžets ir pieņemts! Man bija svarīgi, lai šajā budžetā ir 5% aizsardzībai un drošībai. Būsim pirmie Baltijā, kas veic tik nozīmīgu ieguldījumu. Tāpat budžetā iekļauts jūtams atbalsts ģimenēm ar bērniem, strādājošajiem un pensionāriem, arī lētāka pārtika. Visbeidzot – finansējums programmai “Skolā”, kas nodrošinās kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību visā Latvijā. Paldies ikvienam, kurš ieguldīja savu darbu un enerģiju, lai mēs kopīgi nonāktu līdz šim svarīgajam brīdim. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā un valsts konkurētspējas celšanā!” pauda Ministru prezidente Evika Siliņa.
2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gadu, ieņēmumi pieaugs par 944,6 miljoniem eiro, bet izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro.
“Saeimā pieņemtais 2026. gada budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu cilvēku un valsts nākotnes drošību. Tas nodrošina skaidru līdzsvaru starp tūlītējo nepieciešamību strauji celt valsts aizsardzības spējas un ilgtermiņa vajadzībām – atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītības kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus saglabājot ekonomikas noturību un konkurētspēju. Šis ir bijis sarežģīts, bet godīgs budžets, kas stiprinās Latviju ilgtermiņā,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
“Arī Eiropas Komisija sniegusi pozitīvu vērtējumu par Latvijas nākamā gada budžetu, apliecinot tā atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem – nodrošinot aizsardzības finansējumu tuvu 5% no IKP, būtisku ieguldījumu demogrāfijā un izglītībā, nepalielinot pamatnodokļus,” norādīja finanšu ministrs.
Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu samazinājums
Izdevumu samazinājums nākamajos gados veidosies pakāpeniski – 2026. gadā par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā par 296,1 miljonu eiro. Pārskatot nākamā gada budžetu, Valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu.
Salīdzinot ar 2025. gada plānu, 2026. gadā valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi ir samazināti tostarp Finanšu ministrijā (-16%), Tieslietu ministrijā (-10%), Klimata un enerģētikas ministrijā (-9%), Ekonomikas ministrijā (-9%), Ārlietu ministrijā (-5%) un citās.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, valdība 2025. gadā īstenoja darbaspēka nodokļu reformu, samazinot nodokļu slogu darba devējiem un ņēmējiem. Reformas rezultātā budžeta ieņēmumi 2025. – 2028. gadā samazinās par aptuveni 1 miljardu eiro.
Šie pasākumi kopumā demonstrē valdības sistēmisku un atbildīgu pieeju publisko finanšu vadībā, virzoties uz ilgtspējīgu izdevumu samazināšanu, resursu optimizāciju un augstāku efektivitāti visā valsts sektorā, kā arī nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus valdības noteiktajām prioritātēm.
Galvenie makroekonomikas rādītāji un prognozes
2026. gada valsts budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas izstrādātas šī gada jūnijā. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā. Būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē šogad dod būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares. Arī uzņēmumu kreditēšanas apjomi pēc vairāku gadu stagnācijas šogad ir sākuši spēcīgi pieaugt, un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, ir audzis par 16%. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžeta ietvaros izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.
Inflācijas prognoze 2025. gadam paaugstināta līdz 3,5%, ko galvenokārt ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltumapgādes tarifu pieaugums. Nākamajos gados paredzēta pakāpeniska inflācijas samazināšanās – līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmākajos gados, kas atbilst konverģējošas ekonomikas cenu pieauguma līmenim.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% no IKP, savukārt 2026. gadā tas pieaugs līdz 3,3% un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%. Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Šie izdevumi tiek veikti Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu elastības mehānisma – valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai – ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai. Latvija šo iespēju izmanto atbildīgi, saglabājot fiskālās politikas ilgtspēju un paredzot deficīta pakāpenisku samazināšanos, noslēdzoties izņēmuma klauzulas periodam.
Papildu finansējums valsts prioritātēm
Valsts drošības stiprināšanai nākamgad plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, kas ietver ieguldījumus militārajās spējās, iekšējā drošībā un kiberdrošībā, ekipējuma un tehnikas iegādē, karavīru un zemessargu apmācībā, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvē, kā arī aizsardzības industrijas attīstībā un atbalstā pierobežas pašvaldībām. Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP.
Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts atbalsta ģimenēm ar bērniem stiprināšanai, materiālā atbalsta ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pilnveidei, kā arī veselības aprūpes stiprināšanai. Līdz 600 eiro no līdzšinējā 421,17 eiro nākamgad paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, bet bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Plānots palielināt arī atbalstu aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzību aizbildņiem – no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī, un vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju – no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošināt paredzēts tos bērnu aizbildņus, kuri nestrādā.
Veselības jomā papildu līdzekļi paredzēti, lai paplašinātu valsts apmaksātos ambulatoros un stacionāros pakalpojumus un uzlabotu zāļu pieejamību. Papildu piešķirot nepilnus 10 miljonus eiro, tiks paplašinātas kompensējamo medikamentu iespējas, ieviesta farmaceita pakalpojuma maksas kompensācija recepšu zālēm līdz 10 eiro, kā arī 1. grupas invalīdi tiks atbrīvoti no šīs maksas. Tāpat finansējums 20,9 miljonu eiro apmērā paredzēts mātes un bērna veselības aprūpei un ģimenes plānošanas pakalpojumiem, agrīnai diagnostikai un ārstēšanai, kā arī paliatīvās aprūpes pieejamības paplašināšanai, tostarp nodrošinot aprūpi pacienta dzīvesvietā, ir piešķirti papildu 4 miljoni eiro. Papildus paredzēts stiprināt arī lauku ģimenes ārstu darbu, tam paredzot vēl 4,8 miljonus eiro.
Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums paredzēts arī izglītības jomai. Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.
Tāpat nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts papildu atbalsts arī citiem pasākumiem, tostarp atbalsts lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums plānots arī, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem.
Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.
Investīcijas valsts ekonomikas izaugsmei
ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem, to apjomam pārsniedzot vienu miljardu eiro. Līdz 2026. gadam kohēzijas politikas ES fondu 2021.-2027. gada perioda projektos jau piesaistīti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro īstenošanai līdz 2030. gadam. Savukārt 2026. gada rudenī noslēgsies Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju īstenošana, par to izpildi nodrošinot visa pieejamā ES finansējuma 1,97 miljardu eiro saņemšanu valsts budžeta ieņēmumos.
Būtiski, ka nozīmīgs finansējums paredzēts arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra attīstībai. Pilnai būvniecības līguma noslēgšanai nepieciešami 69,2 miljoni eiro, tostarp pirmajā posmā operāciju bloka attīstībai – 20,8 miljoni eiro, bet otrajā posmā stacionāra telpu atjaunošanai – 48,3 miljoni eiro. Lielāko daļu no šī finansējuma plānots nodrošināt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Svarīgs finanšu atbalsts plānots arī no Šveices finanšu palīdzības programmas – kopā 49,8 miljoni, tai skaitā 42,4 miljoni eiro Šveices grants un 7,4 miljoni eiro valsts budžeta līdzfinansējums investīcijas ieviešot līdz 2029. gadam. Līdzekļi tiks ieguldīti bērnu onkoloģijas aprūpē, piesārņotas teritorijas sanācijā, lietišķajā pētniecībā un darba vidē balstītu mācību attīstībā.
Savukārt jaunā EEZ un Norvēģijas grantu perioda ietvaros līdz 2031. gadam Latvija varēs ieguldīt vairāk nekā 100 miljonus eiro trīs prioritārajās jomās: Vietējās attīstības un noturības stiprināšanai 43 miljoni eiro valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanai, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai, ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs; Zaļajās inovācijās – 27,5 miljonu eiro atbalsts uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai; Korekcijas dienestu programmai – 15 miljoni eiro sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.
Sadarbība ar partneriem un pašvaldībām
Sociālā dialoga stiprināšanai valdība aktīvi sadarbojās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar pašvaldībām. Šī dialoga rezultātā panāktas vairākas vienošanās un būtiski uzlabojumi pašvaldību finanšu stabilitātes un attīstības jomā.
Pašvaldībām nākamajos gados prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%. Garantēta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze pilnā apmērā, savukārt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto līmeni, tiks novirzīti aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un atbalstot sabalansētu reģionālo attīstību.
Tāpat Saeima saglabāja apņemšanos necelt pamatnodokļus, veicot tikai tādas izmaiņas, kas kalpo sabiedrības interesēm. Īpaši pasākumi paredzēti iedzīvotāju atbalstam – piemēram, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme būtiskākajiem pārtikas produktiem un paaugstināta akcīzes nodokļa likme kaitīgām precēm, lai veicinātu sabiedrības veselību un mazinātu nevienlīdzību.
Budžets ir sagatavots atbildīgi un kvalitatīvi, un tas ir saņēmis pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu. 25. novembrī publicētajā atzinumā EK secina, ka Latvijas 2026. gada budžeta plāna projekts atbilst ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Latvija nodrošina aizsardzības finansējumu tuvu 5% no IKP, būtiski palielina finansējumu demogrāfijai un izglītībai, nepalielina pamatnodokļus un to sasniedz, iekļaujoties ES fiskālās disciplīnas nosacījumos.
Pieņemtais valsts budžets balstās uz atbildīgu fiskālo plānošanu, prioritāru investīciju virzību un mērķi stiprināt valsts drošību, labklājību un ilgtspējīgu izaugsmi.
Budžeta paketē iekļauti un pieņemti arī 47 ar budžetu saistīti likumprojekti.