Dec Nov Decembris 2019 Dec Jan
P O T C P S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Eksporta kritumu maijā būtiski ietekmēja reeksporta apjoma samazinājums 10/07/2019

Latvijas preču eksporta vērtība šā gada maijā bija par 2,6% zemāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, ko galvenokārt ietekmēja būtisks mehānismu un mehānisko ierīču reeksporta samazinājums. Tikmēr Latvijā ražoto preču eksports joprojām uzrādīja pieaugumu. Dati par apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu rāda, ka maijā Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā bija par 2,7% augstāks salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Lai arī Latvijas rūpnieki turpina audzēt eksporta apgrozījumu, fiksētais kāpums maijā ir zemākais kopš 2017. gada vidus, un pieauguma temps kopumā mazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Tas norāda uz ārējā pieprasījuma mazināšanos un apstiprina jau iepriekš izteiktas bāžas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā pērn.

Lielākais eksporta vērtības kritums maijā tika reģistrēts mehānismu un mehānisko ierīču eksportā, kurš salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju samazinājies par 47,3%. To noteica turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums par 98,2% jeb 56,3 miljoniem eiro. Šo preču eksporta samazinājums ir saistīts ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības flotes atjaunošanu un attiecīgi tās tehnisko apkalpošanu, kad pērnā gada maijā lidmašīnu dzinēji 57,3 miljonu eiro vērtībā tika nosūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, lai veiktu tehnisko apskati.

Šā gada maijā pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā samazinājās koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība kopumā par 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Koksnes preču eksporta grupa ir viena no lielākajām un samērā labi diversificēta gan izstrādājumu, gan valstu griezumā. Tomēr, negatīvi vērtējams fakts, ka lielākais šīs preču grupas eksporta kritums ir fiksēts uz Apvienoto Karalisti, kopumā par 25,7%. Tas izskaidro trīs ceturtdaļas no koksnes eksporta vērtības samazinājuma. Zīmīgi arī tas, ka koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti samazinājies visās lielākajās grupās, proti, kokskaidu plātnēm, saplāksnim un visvairāk garumā sazāģētiem kokmateriāliem. Koksnes eksporta kritums tāpat fiksēts uz Somiju, Turciju, Poliju un Vāciju. Taču kokmateriālu eksporta pieaugums bijis uz Igauniju, Lietuvu un Zviedriju, nedaudz kompensējot kopējo kritumu.

Būvniecības konfidences radītājs Eiropas Savienībā (ES), kas raksturo būvniecības materiālu, metālu un tajā skaitā arī kokmateriālu pieprasījumu ES, pārliecinoši turas virs nulles atzīmes, kas liecina, ka pieprasījums pēc šiem materiāliem ir samērā spēcīgs, lai arī rādītāja dinamika pēdējo gadu laikā ir lejupejoša. Tomēr galvenais ietekmējošais faktors koksnes eksporta kritumam maijā nav saistīts tieši ar pieprasījumu, bet vairāk ar koksnes cenu samazinājumu pasaules biržās. To apliecina fakts, ka no Latvijas eksportētais kokmateriālu fiziskais apjoms šā gada maijā bija lielāks nekā pirms gada.

Par 17,5% samazinājās dzelzs un tērauda preču eksporta vērtība, ko pamatā noteica dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta kritums uz Turciju.

No pārējām preču eksporta grupām jāatzīmē, lauksaimniecības un pārtikas eksporta pieaugums par 12,3%. Zīmīgi, ka pusei no lauksaimniecības un pārtikas grupas produktiem eksporta vērtība gada griezumā šā gada maijā samazinājās (zivīm, dārzeņiem, augļu izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem), taču graudaugu eksporta pieaugums trīs reizes palielināja šīs grupas kopējo eksportu. Tik spēcīgs graudaugu eksporta pieaugums pamatā ir saistīts ar zemo bāzi pērn. Graudaugu eksports pirmajos šā gada piecos mēnešos bijis par 26,5% augstāks salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Taču vēl par agru vērtēt turpmāko graudaugu eksporta sniegumu, jo lielā mērā tas būs atkarīgs no šā gada ražas apjoma. Tradicionāli, lielākā daļa no graudaugu apjoma tiek eksportēta tieši rudens mēnešos, kad vienā mēnesī graudaugu eksporta vērtība var vairākas reizes pārsniegt eksporta vērtību citos gada mēnešos. No citiem pārtikas produktiem maijā pieauga piena un miltrūpniecības produktu, kā arī augu sēklas eksports.

Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada jūnijā bija samērā stabils un saglabājās apmēram iepriekšējo mēnešu līmenī. Tomēr, vājinoties globālās ekonomikas izaugsmei un samazinoties ārējām pieprasījumam, kā arī cenu krituma ietekmei uz atsevišķām izejvielām, mazinās arī Latvijas preču eksporta izaugsmes temps, ko apliecina eksporta dati par pirmajiem šā gada pieciem mēnešiem – preču eksports bijis vien par 2,1% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. 2018. gadā pirmajos piecos mēnešos preču eksports palielinājās par 11,7%.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

11/12/2019 12/11/2019 10/10/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Dec Nov Decembris 2019 Dec Jan
P O T C P S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija