Pētījumi par ēnu ekonomikas apjomu

Publicēts: 27.04.2022.

Tāpat kā pastāv dažādas ēnu ekonomikas definīcijas, pastāv arī dažādas tās aprēķināšanas metodes un arī rezultāti. Metodes, kuras tiek izmantotas ēnu ekonomikas pētījumos, var iedalīt tiešajās (mikro – datu) metodēs un netiešajās (makro – indikatoru) metodēs.

Tiešajās metodēs tiek izmantotas aptaujas un (vai) anketas ar brīvas izvēles atbildēm vai nodokļu audits. Netiešās metodes, sauktas arī par indikatoru metodēm, galvenokārt ir makroekonomiskas, un tajās izmantoti dažādi ekonomikas un citi indikatori, kas satur informāciju par ēnu ekonomikas dinamiku.

Modelēšanas metodē tiek pieņemts, ka vairāki cēloņi nosaka ēnu ekonomikas eksistenci un izaugsmi, savukārt ēnu ekonomikas izmaiņas rada vairākus efektus laikā. Dinamiskais “vairāku indikatoru – vairāku cēloņu” modelis (MIMIC - The Dynamic Multiple Indicators –Multiple Causes Model) ļauj iegūt laika rindas indeksus par nereģistrētā un reģistrētā izlaides līmeņa attiecību valstī.

Ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu metodes nevar viennozīmīgi uzskatīt par precīzām un savstarpēji salīdzināmām. Lielākā daļa šo metožu dod iespēju novērtēt tikai ēnu ekonomikas pārmaiņu virzienu un pieauguma vai samazinājuma aptuvenu mērogu, proti, tendences, nevis konkrētu tās lielumu. Turklāt, novērtējot ēnu ekonomikas lielumu konkrētai valstij, dažādu metožu izmantošana bieži uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus vai pat pretējas tendences dinamikā. Precīzāku ēnu ekonomikas apjoma novērtējumu iespējams veikt, kvalitatīvi apkopojot un analizējot individuālu uzņēmumu datus, tomēr šādu datu iegūšana ir sarežģīts un dārgs process. Metodes, kurās izmanto makro rādītājus, jāvērtē ļoti piesardzīgi, rūpīgi analizējot iegūtos rezultātus. Jāņem vērā arī to, ka precīzākus datus var iegūt tikai ar zināmu laika nobīdi.

Piesaistot zinātniekus ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izvērtēšanā, no 2020. gada līdz 2023. gada sākumam tika īstenota valsts pētījumu programma “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”. Programmas mērķis bija ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izvērtēšanā piesaistīt zinātniekus un izmantot zinātnisko pētījumu rezultātā sniegtos secinājumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai. Kā programmas virsmērķis tika noteikts mazināt ēnu ekonomiku un veicināt iekļaujošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu ekonomisko izaugsmi, kā arī produktīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, tādējādi paaugstinot sabiedrības labklājību Latvijā.

Pētījuma programmu īstenoja Baltijas Starptautisko Ekonomikas Politikas Studiju Centrs prof. A. Saukas vadībā. Zinātniskās darbības un pētījumu rezultātā tika vērtēti ēnu ekonomiku ietekmējošie faktori tautsaimniecības nozarēs un sniegtas zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī tika izstrādāta ēnu ekonomikas mērīšanas un prognozēšanas metodoloģija. Pētījuma rezultāti sniedz padziļinātāku izpratni par ēnu ekonomikas raksturu Latvijā - gan vidē, kur ēnu ekonomikas ir augstāka, gan arī tur, kur tā ir zemāka - kā arī galvenos ēnu ekonomikas apjomu veicinošos faktorus. Pētījuma īstenotāji ir snieguši grupētu novērtējumu par rīcībpolitikas rekomendāciju finansiālo ietekmi atbilstoši dažādu aktivitāšu ieviešanas kritērijiem, klasificējot tās šādos virzienos:

ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu koordinēšana,
laba valsts pārvaldība,
mārketinga aktivitātes, sabiedrības un uzņēmēju informēšana un izglītošana,
kontroles mehānismu uzlabošana.

Piemērojot jauno kombinēto metodiku, tika aprēķināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā bija 25,9 % no IKP.

Valsts pētījumu programmas ietvaros projekta īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam iesniedza šādus ziņojumus:

Dažādu pētījumu dati par ēnu ekonomiku

F.Šneidera pētījuma dati

Saskaņā ar Austrijas profesora F.Šneidera publicētajiem pētījuma datiem par ēnu ekonomikas īpatsvaru 31 Eiropas valstī, kas veikts pēc makroekonomiskās metodes, var secināt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā ir palielinājies visās Eiropas valstīs. Latvijā ēnu ekonomikas kāpums bija salīdzinoši zemāks nekā vidēji citās valstīs: no 19,8% – 2019.gadā līdz 20,9% – 2020.gadā. Savukārt 2020.–2022.gadā Latvijā bija vērojama ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma tendence: 2020.gadā – 20,9%, 2021.gadā - 20,2%, bet 2022.gadā – 19,9%.

SSE Riga - A.Saukas un T.Putniņa pētījuma dati

Saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā” rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2021. gadā bija 26,5 % no IKP (2021. gadā – 26,6 %). Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir “aplokšņu algas”, kas veido 46,7 % no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 29,0 % un 24,3 %. Augstākais ēnu ekonomikas apjoms ir būvniecības nozarē – 34,5 %, mazumtirdzniecībā – 30,5 % un pakalpojumu jomā – 28,6 %.

Nodokļu plaisu novērtējums

Nodokļu plaisa ir nedeklarētā un deklarētā, bet nesamaksātā nodokļu apjoma summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas TAXUD pētījuma datiem 2020.gadā PVN plaisa Latvijā bija 3,6% (95 milj.€), kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā (7,2%). PVN plaisas mediāna ir 6,9%, un tas apliecina, ka PVN plaisas rādītājs Latvijā ir mazāks par ES vidējo rādītāju, turklāt tas ir piektais zemākais rādītājs 27 ES dalībvalstu vidū. Eiropas Komisijas ātrais PVN novērtējums 2021.gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpinās samazināties, kaut ne tik straujā tempā, ņemot vērā jau sasniegto zemo līmeni, samazinoties līdz 3,4%.

Papildu informācija un aktuālie dati par nodokļu plaisu apmēriem ir pieejami VID tīmekļvietnē.