Pētījumi par ēnu ekonomikas apjomu

Valsts pētījumu programma "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" ziņojumi

Piesaistot zinātniekus ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izvērtēšanā, no 2020. gada līdz 2023. gada sākumam tika īstenota valsts pētījumu programma “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”. Programmas mērķis bija ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izvērtēšanā piesaistīt zinātniekus un izmantot zinātnisko pētījumu rezultātā sniegtos secinājumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai. Kā programmas virsmērķis tika noteikts mazināt ēnu ekonomiku un veicināt iekļaujošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu ekonomisko izaugsmi, kā arī produktīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, tādējādi paaugstinot sabiedrības labklājību Latvijā.

Pētījuma programmu īstenoja Baltijas Starptautisko Ekonomikas Politikas Studiju Centrs prof.  A. Saukas vadībā. Zinātniskās darbības un pētījumu rezultātā tika vērtēti ēnu ekonomiku ietekmējošie faktori tautsaimniecības nozarēs un sniegtas zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī tika izstrādāta ēnu ekonomikas mērīšanas un prognozēšanas metodoloģija. Pētījuma rezultāti sniedz padziļinātāku izpratni par ēnu ekonomikas raksturu Latvijā - gan vidē, kur ēnu ekonomikas ir augstāka, gan arī tur, kur tā ir zemāka - kā arī galvenos ēnu ekonomikas apjomu veicinošos faktorus. Pētījuma īstenotāji ir snieguši grupētu novērtējumu par rīcībpolitikas rekomendāciju finansiālo ietekmi atbilstoši dažādu aktivitāšu ieviešanas kritērijiem, klasificējot tās šādos virzienos:

• ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu koordinēšana,
• laba valsts pārvaldība,
• mārketinga aktivitātes, sabiedrības un uzņēmēju informēšana un izglītošana,
• kontroles  mehānismu uzlabošana.

Piemērojot jauno kombinēto metodiku, tika aprēķināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā bija 25,9 % no IKP.

Valsts pētījumu programmas ietvaros projekta īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam iesniedza šādus ziņojumus:

1. Ziņojums par projekta īstenošanas uzsākšanu un sākotnējos secinājumus par ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem.
2. Ziņojums par ēnu ekonomiku Latvijā ietekmējošo faktoru novērtējumu, tautsaimniecības nozarēs, kurām ir nozīmīga finanšu ietekme, un valstī kopumā.
3. Ziņojums par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos ēnu ekonomikā.
4. Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi (1. daļa - Aplokšņu algu galvenie ietekmējošie faktori, “labākā prakse” aplokšņu algu mazināšanai un sākotnējās rīcībpolitikas rekomendācijas).
5. Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi (2. daļa - Valsts realizēto pasākumu aplokšņu algu mazināšanai apkopojums un izvērtējums 2016. - 2021.).
6. Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi (3. daļa - Ekspertintervijas: valsts realizēto pasākumu aplokšņu algu mazināšanai izvērtējums).
7. Precizētas un jaunas zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā.
8. Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā.
9. Pielikums Nr. 1 ziņojumam “Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā”.
10. Pielikums Nr. 2 ziņojumam “Zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā”.
11. Nelegālas darbības dēļ radušos nodokļu ieņēmumu zaudējuma apjoma aprēķins, izvērtējot finanšu operācijas un naudas plūsmu, ierosinot politikas pasākumus negūto nodokļu ieņēmumu samazināšanai.
12. Metodikas projekts - Metodika ēnu ekonomikas apjoma noteikšanai, algoritms tās apjoma prognozēšanai un ēnu ekonomikas aprēķini Latvijā 2020. un 2021. gadā.
13. Metodika ēnu ekonomikas apjoma noteikšanai, algoritms tās apjoma prognozēšanai un ēnu ekonomikas aplēses Latvijā 2020. un 2021. gadā.
14. Pētījums par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā 2020. un 2021.gadā, izmantojot izstrādāto ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģiju.

Dažādu pētījumu dati par ēnu ekonomiku

Tāpat kā pastāv dažādas ēnu ekonomikas definīcijas, pastāv arī dažādas tās aprēķināšanas metodes un arī rezultāti. Metodes, kuras tiek izmantotas ēnu ekonomikas pētījumos, var iedalīt tiešajās (mikro – datu) metodēs un netiešajās (makro – indikatoru) metodēs.

Tiešajās metodēs tiek izmantotas aptaujas un (vai) anketas ar brīvas izvēles atbildēm vai nodokļu audits. Netiešās metodes, sauktas arī par indikatoru metodēm, galvenokārt ir makroekonomiskas, un tajās izmantoti dažādi ekonomikas un citi indikatori, kas satur informāciju par ēnu ekonomikas dinamiku.

Modelēšanas metodē tiek pieņemts, ka vairāki cēloņi nosaka ēnu ekonomikas eksistenci un izaugsmi, savukārt ēnu ekonomikas izmaiņas rada vairākus efektus laikā. Dinamiskais “vairāku indikatoru – vairāku cēloņu” modelis (MIMIC - The Dynamic Multiple Indicators –Multiple Causes Model) ļauj iegūt laika rindas indeksus par nereģistrētā un reģistrētā izlaides līmeņa attiecību valstī.

Ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu metodes nevar viennozīmīgi uzskatīt par precīzām un savstarpēji salīdzināmām. Lielākā daļa šo metožu dod iespēju novērtēt tikai ēnu ekonomikas pārmaiņu virzienu un pieauguma vai samazinājuma aptuvenu mērogu, proti, tendences, nevis konkrētu tās lielumu. Turklāt, novērtējot ēnu ekonomikas lielumu konkrētai valstij, dažādu metožu izmantošana bieži uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus vai pat pretējas tendences dinamikā. Precīzāku ēnu ekonomikas apjoma novērtējumu iespējams veikt, kvalitatīvi apkopojot un analizējot individuālu uzņēmumu datus, tomēr šādu datu iegūšana ir sarežģīts un dārgs process. Metodes, kurās izmanto makro rādītājus, jāvērtē ļoti piesardzīgi, rūpīgi analizējot iegūtos rezultātus. Jāņem vērā arī to, ka precīzākus datus var iegūt tikai ar zināmu laika nobīdi.

F.Šneidera pētījuma dati

Saskaņā ar Austrijas profesora F.Šneidera publicētajiem pētījuma datiem par ēnu ekonomikas īpatsvaru 31 Eiropas valstī, kas veikts pēc makroekonomiskās metodes, var secināt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā ir palielinājies visās Eiropas valstīs. Latvijā ēnu ekonomikas kāpums bija salīdzinoši zemāks nekā vidēji citās valstīs: no 19,8% – 2019.gadā līdz 20,9% – 2020.gadā. Savukārt 2020.–2022.gadā Latvijā bija vērojama ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma tendence: 2020.gadā – 20,9%, 2021.gadā - 20,2%, bet 2022.gadā – 19,9%.

SSE Riga - A.Saukas un T.Putniņa pētījuma dati

Saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā” rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2023. gadā samazinājies par 3,6 procentpunktiem un veidoja 22,9 % no IKP (2022. gadā – 26,5 %). Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir “aplokšņu algas”, kas veido 48,2 % no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 25,8 % un 26,0 %. Nozaru dalījumā augstākais ēnu ekonomikas apjoms ir būvniecības nozarē – 34,2 %, mazumtirdzniecībā – 27,0 % un pakalpojumu jomā – 26,4 %.

Nodokļu plaisu novērtējums

Nodokļu plaisa ir nedeklarētā un deklarētā, bet nesamaksātā nodokļu apjoma summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas TAXUD pētījuma datiem 2021.gadā PVN plaisa Latvijā bija 7,3% (225 milj.€), kas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā (9,0%). Savukārt kopš 2013. gada PVN plaisa piedzīvoja strauju lejupslīdi, samazinoties par 18 procentpunktiem. Eiropas Komisijas ātrais PVN novērtējums liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpinās samazināties un 2022.gadā sasniegs 4,0%.

Papildu informācija un aktuālie dati par nodokļu plaisu apmēriem ir pieejami VID tīmekļvietnē.

Pastāv vairāki pētījumu avoti saskaņā ar kuriem Finanšu ministrija vērtē ēnu ekonomikas apjomu un tendences:

• RTU pētījuma “Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums” atskaite (sadarbības līgums par pētniecības aktivitātēm ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu politikas jomā RTU, VID un FM – 2024.gada decembris)
• pētījums par ēnu ekonomikas ierobežošanu ES - Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu) (pēc EuroFISC pieprasījuma - Prof. Dr. Friedrich SCHNEIDER and Dr. Alban ASLLANI – 2022.gada novembris;
• SSE Riga pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023.gadā (A.Sauka un T. Putniņš; 2024.gada jūnijs);
• pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru 36 OECD valstīs 2003.-2021.gadā (Dr. HC Mult F.Šneiders; 2021.gada 17.augusts);
• Payment Innovations, the Shadow Economy and Cash Demand of Households in Euro Area Countries (2020.gada septembris);
• Starptautiskā valūtas fonda pētījums Explaining the Shadow Economy in Europe: Size, Causes and Policy Options (2019.gada novembris);
• Sabiedriskās domas pētījums Kvantitatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja par nodokļu morāli (Valsts kancelejas aptauja, 10.06.2024.)