Tāpat kā pastāv dažādas ēnu ekonomikas definīcijas, pastāv arī dažādas tās aprēķināšanas metodes un arī rezultāti. Metodes, kuras tiek izmantotas ēnu ekonomikas pētījumos, var iedalīt tiešajās (mikro – datu) metodēs un netiešajās (makro – indikatoru) metodēs.

Tiešajās metodēs tiek izmantotas aptaujas un (vai) anketas ar brīvas izvēles atbildēm vai nodokļu audits. Netiešās metodes, sauktas arī par indikatoru metodēm, galvenokārt ir makroekonomiskas, un tajās izmantoti dažādi ekonomikas un citi indikatori, kas satur informāciju par ēnu ekonomikas dinamiku.

Modelēšanas metodē tiek pieņemts, ka vairāki cēloņi nosaka ēnu ekonomikas eksistenci un izaugsmi, savukārt ēnu ekonomikas izmaiņas rada vairākus efektus laikā. Dinamiskais “vairāku indikatoru – vairāku cēloņu” modelis (MIMIC - The Dynamic Multiple Indicators –Multiple Causes Model) ļauj iegūt laika rindas indeksus par nereģistrētā un reģistrētā izlaides līmeņa attiecību valstī.

Ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu metodes nevar viennozīmīgi uzskatīt par precīzām un savstarpēji salīdzināmām. Lielākā daļa šo metožu dod iespēju novērtēt tikai ēnu ekonomikas pārmaiņu virzienu un pieauguma vai samazinājuma aptuvenu mērogu, proti, tendences, nevis konkrētu tās lielumu. Turklāt, novērtējot ēnu ekonomikas lielumu konkrētai valstij, dažādu metožu izmantošana bieži uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus vai pat pretējas tendences dinamikā. Precīzāku ēnu ekonomikas apjoma novērtējumu iespējams veikt, kvalitatīvi apkopojot un analizējot individuālu uzņēmumu datus, tomēr šādu datu iegūšana ir sarežģīts un dārgs process. Metodes, kurās izmanto makro rādītājus, jāvērtē ļoti piesardzīgi, rūpīgi analizējot iegūtos rezultātus. Jāņem vērā arī to, ka precīzākus datus var iegūt tikai ar zināmu laika nobīdi.

Pastāv vairāki pētījumu avoti, saskaņā ar kuriem Finanšu ministrija vērtē ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā un tās tendences:

F.Šneidera pētījuma dati, % no IKP

F.Šneidera pētījuma dati, % no IKP 

Saskaņā ar Austrijas profesora F.Šneidera publicētajiem pētījuma datiem par ēnu ekonomikas īpatsvaru 31 Eiropas valstī, kas veikts pēc makroekonomiskās metodes, var secināt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā ir palielinājies visās Eiropas valstīs. Latvijā ēnu ekonomikas kāpums bija salīdzinoši zemāks nekā vidēji citās valstīs: no 19,8% – 2019.gadā līdz 20,9% – 2020.gadā. Savukārt 2021.gadā Latvijas ekonomika strauji atguvās, kas veicināja ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu līdz 20,2%.

SVF dati

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pētījuma datiem 2019.gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 28,7 % no IKP, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā (27,8%). Jāatzīmē, ka 2019.gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc SVF novērtējuma ir zemāks nekā Lietuvā (34,4%) un Igaunijā (33,2%).

SSE Riga - A.Saukas un T.Putniņa pētījuma dati

Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs, % no IKP

Saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījumu Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2020.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2020.gadā bija 25,5% no IKP (2019.gadā – 23,9%). Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir “aplokšņu algas”, kas veido 46,9% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 29,9% un 23,2%. Augstākais ēnu ekonomikas apjoms ir būvniecības nozarē – 28,7%, vairumtirdzniecībā – 25,3%, pakalpojumu jomā – 24,9% un mazumtirdzniecībā – 23,9%. 

Ēnu ekonomikas komponentes Baltijas valstīs 2020.gadā, %

Ēnu ekonomikas komponentes Baltijas valstīs 2020.gadā, %
Nodokļu plaisu apmēri, VID novērtējums

Nodokļu plaisa ir nedeklarētā un deklarētā, bet nesamaksātā nodokļu apjoma summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas TAXUD pētījuma datiem 2019.gadā PVN plaisas īpatsvars Latvijā bija 8,3%, kas salīdzinot ar 2018.gadu (10,2%), ir par 1,9 procentpunktiem mazāk un tas ir sestais straujākais samazinājums starp ES-28 dalībvalstīm. Vidējais PVN plaisas īpatsvars starp ES-28 dalībvalstīm (mediāna) ir 8,6 %, kas parāda, ka PVN plaisas apjoms Latvijā ir zemāks par ES-28 dalībvalstu vidējo līmeni.

Papildu informācija un aktuālie dati par nodokļu plaisu apmēriem ir pieejami VID tīmekļvietnē.