Jaunumi

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal atsācies cenu pieaugums, un patēriņa cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir palielinājušās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas atjaunošanos nodrošinājis jūlija mēnesim netipiskais cenu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko noteikusi gan energoresursu cenu dinamika pasaules tirgū, gan pārtikas cenu pieaugums, gan cenu kāpums pakalpojumiem pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanās. Kopumā jūlija cenu dinamika apstiprina, ka pieprasījums ekonomikā visai strauji atjaunojas un tas atspoguļojies arī cenu pieaugumā par 0,2% mēneša laikā.

Nepiepildoties sākotnējām prognozēm par vēl tālāku naftas cenu kritumu COVID-19 krīzes ietekmē, jūlijā Brent jēlnaftas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 6%, kas atspoguļojās arī degvielas cenu kāpumā Latvijā – par 3,4%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.  Tā rezultātā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju degvielas cenu samazinājums bijis jau būtiski mazāks nekā trijos iepriekšējos mēnešos – 11,2%, kamēr iepriekšējos mēnešos degvielas cenas bija kritušās par aptuveni 20%.

Arī pārtikas cenām pasaulē jau otro mēnesi ir pieaugoša dinamika, un, kā liecina Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss, neapstrādātās pārtikas cenas jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir augušas par 1,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju palielinājušās aptuveni par 1%. Līdzīga pārtikas cenu dinamika jūlijā bijusi arī Latvijā, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājušās par 0,6%, kamēr tradicionāli šajā mēnesī pārtikas cenām ir samazinājums, galvenokārt sezonāla augļu un dārzeņu cenu krituma ietekmē. Attiecīgi gada izteiksmē pārtikas cenu pieaugums, kas iepriekšējos mēnešos bija sarucis no pāri par 3% šā gada sākumā līdz tikai 1% jūnijā, jūlijā atkal sasniedzis 2,8%.

Tāpat arī kopējo cenu pieaugumu mēneša laikā noteica atpūtas un kultūras preču un pakalpojumu, restorānu un viesnīcu pakalpojumu, pasažieru aviopārvadājumu, veselības aprūpes preču un pakalpojumu cenu, kā arī mājokļa īres maksas pieaugums, krīzes vistiešāk skartajām nozarēm arvien aktīvāk sākot atjaunot darbību pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanas.

Gada griezumā inflācijas dinamiku jūlijā tāpat kā iepriekšējos mēnešos visbūtiskāk ietekmēja pārtikas, veselības aprūpes, restorānu un viesnīcu, atpūtas un kultūras preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kā arī cenu kritums degvielai un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, tajā skaitā elektroenerģijai, dabasgāzei un no jūlija arī siltumenerģijai. Šie faktori turpinās noteikt cenu attīstību arī turpmākajos mēnešos un kopumā inflācijas līmenis šogad būs būtiski zemāks nekā pagājušajā gadā, kad cenu pieaugums bija 2,8%. Vienlaikus jūlija cenu pieauguma dati rāda, ka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās notiek straujāk nekā sākotnēji sagaidīts un arī cenu pieauguma atjaunošanās ir straujāka, deflācijai ilgstot tikai divus mēnešus.