Turpinoties Latvijas diskusijām ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības plāna (ANM) projektu, notikusi saruna par digitālās transformācijas virzienā plānotajām reformām un investīcijām.
ANM plāns digitālās transformācijas jomā paredz novirzīt investīcijas, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, tai skaitā atlabšanu no Covid-19 krīzes, attīstot valsts pārvaldei, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru.
Ņemot vērā, ka pēc EK datiem Latvijā ir zems digitālo prasmju līmenis, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, kas ierobežo digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovāciju potenciālu, ANM plānā paredzēts nodrošināt sabiedrībai plaši pieejamas iespējas visu līmeņu tehnoloģiju prasmju attīstībai, tai skaitā nodrošinot tam publiski pieejamu infrastruktūru, īpaši atbalstot skolēnu un jauniešu digitālās jaunrades spēju attīstību, un nodrošinot arī iespējas zināšanu tūlītējai pielietošanai. Plānots strādāt pie līdzdalības jeb pamata digitālo prasmju kopums, to skaitā kiberdrošības prasmju veidošanas, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu iespējams adaptēties plašai tehnoloģiju izmantošanai visās dzīves jomās.
Tāpat ANM plāna projekta piedāvājums paredz tiešo atbalstu uzņēmumu procesu, pakalpojumu un produktu digitalizācijai, reformu rezultātā izveidojot pilna cikla atbalsta ekosistēmu uzņēmumu digitalizācijai, un sevišķu uzmanību pievēršot nodarbināto digitālajām prasmēm.
Līdzīgi kā iepriekšējās sarunās, EK aicināja Latviju lielāku uzsvaru likt uz nozarē plānotajām reformām, kā arī piedāvāt skaidrākus reformu progresa mērījumu indikatorus, kas labāk atspoguļotu kvalitatīvāku nozares politikas veidotāju priekšlikumus iepriekšminēto izaicinājumu risinājumam.
ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar EK par iesniegto ANM plānu. Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus. Līdz šim notikušas diskusijas par veselības, nevienlīdzības mazināšanas un likuma varas jomām. Nākamnedēļ diskusijas turpināsies.
Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).
Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties ES fondu mājaslapā.