Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES zināmā mērā ietekmēt ES dienaskārtību un vadīt tās darbu.

Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju un citu pasākumu skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.

Tāpat prezidentūras uzdevums ir veikt koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās 2015. gada pirmajā pusgadā. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija kļuva par daļu no ES lēmumu pieņemšanas procesa - uzņemoties prezidējošās valsts funkcijas, Latvija apliecināja savu atbildību un gatavību visaugstākajā līmenī iesaistīties ES pārvaldībā.

Eiropas stratēģisko investīciju fonds

2023. gada otrajā pusgadā Spānija uzsāka Eiropas Savienības (ES) prezidentūru un vada ES Padomes darba norisi.

Spānijas prezidentūra darbojas starptautiskas ekonomiskās nestabilitātes apstākļos ar tirdzniecības spriedzi, procentu likmju ietekmi, finanšu nestabilitāti un iespējamu izejvielu cenu kāpumu.

Prezidentūrai ir četras horizontālas prioritātes:

  1. reindustrializēt Eiropas Savienību un garantēt tās atklāto stratēģisko autonomiju;
  2. panākt progresu pārejā uz zaļo vidi (transition) un pielāgošanos videi;
  3. veicināt lielāku sociālo un ekonomisko taisnīgumu;
  4. stiprināt Eiropas vienotību.