Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Ziņošana par iespējamiem pārkāpumiem, krāpšanu vai koruptīviem darījumiem un rīcība pēc ziņošanas 12/03/2019


Koruptīvie darījumi

Ziņošana par koruptīviem darījumiem

Revīzijas pakalpojumu likuma 33.panta 3.daļa noteic pienākumu zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai iesniegt rakstveida ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk - KNAB) par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un varētu būt saistīti ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu valsts amatpersonai kukuļa veidā vai ar starpniecību šādu materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanā. Ar Revīzijas pakalpojumu likumā lietoto terminu "valsts amatpersona" saprot Krimināllikumā lietoto terminu "valsts amatpersona".
 

„Valsts amatpersonas” jēdziens definēts Krimināllikuma 316. pantā, un tas tiek piemērots attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu valsts sektorā.

316.pants. Valsts amatpersonas jēdziens

(1) Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, tai skaitā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem.
 

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori uzskatāmi par valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
 

(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī starptautisko organizāciju, starptautisko parlamentāro asambleju un starptautisko tiesu amatpersonas un minēto institūciju deleģētās personas, kā arī jebkura persona, kura ieņem likumdevēja, izpildvaras vai tiesu varas amatu ārvalstī vai jebkurā tās administratīvajā vienībā, neatkarīgi no tā, vai šī persona amatā ir iecelta vai ievēlēta, kā arī jebkura persona, kura veic publisku funkciju ārvalsts, tai skaitā tās administratīvās vienības, valsts aģentūras vai valsts uzņēmuma interesēs.
 

(4) Ārvalsts šā panta izpratnē ir jebkura teritorija ārpus Latvijas Republikas. 

Ziņošanas prasības attiecas uz visiem zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām. Ziņojums ir jāiesniedz ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc minēto korupcijas gadījumu faktu atklāšanas. Sadarbībā ar KNAB Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk – LZRA) ir izstrādājusi un LZRA valde apstiprinājusi kārtību, kurā ir iekļauts pasākumu kopums, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā apzinātu kukuļdošanu un atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam ziņotu KNAB (turpmāk – kārtība). Minētā kārtība noteic, “lai arī revidenta galvenais uzdevums ir identificēt būtiskas kļūdas finanšu pārskatos, revidentam ir pienākums izvērtēt, vai klients varētu būt iesaistīts pretlikumīgās darbībās un vai tam ir ieviesti atbilstoši procesi un kontroles kukuļošanas un apšaubāmu maksājumu veikšanas riska vadībai.”. Tāpat arī kārtība noteic, ka revidentam ar pienācīgu rūpību un profesionālo skepsi ir jāizvērtē pazīmes, kas saistītas ar klienta īstenotajiem darījumiem.

2014.gada 30.maijā Latvijā stājās spēkā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Latvija ratificēja konvenciju, pieņemot likumu „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos”. Informācija par to, kas jāzina grāmatvedim un arī zvērinātam revidentam attiecībā uz Konvenciju ir pieejama Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē, šeit.  

Jebkura persona ziņojumu par neparastu vai aizdomīgu darījumu var iesniegt KNAB tīmekļa vietnē, turpat ir pieejami skaidrojoši materiāli par iesniegumu par koruptīvu pārkāpumu.

 

Citi pārkāpumi

Ziņošana uzraudzības iestādēm par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjektam (t.sk. zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai) ir pienākums nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk – Kontroles dienests) par katru neparastu darījumu un aizdomīgu darījumu.

Ziņojums ir jāsniedz ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc aizdomīgu vai neparastu pazīmju konstatēšanas. Ziņojums Kontroles dienestam ietver informāciju saskaņā ar  Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumus Nr. 281 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". "

Savukārt, NILLTFNL subjektam (t.sk. zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai), konstatējot aizdomīgu darījumu nodokļu jomā, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, ir pienākums nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam. Aizdomīga darījuma nodokļu jomā pazīmes ir noteiktas Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumos Nr.162 “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”.

Ziņošana par finanšu un kapitāla tirgus uzraugam par faktiem, kas revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā ir atklāti sabiedriskas nozīmes struktūrā, elektroniskās naudas iestādē vai maksājumu iestādē

Revīzijas pakalpojumu likuma 33.panta pirmā un otrā daļa noteic pienākumu zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nekavējoties rakstveidā ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

  1. par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk- Regula Nr.537/2014)  12.panta 1.punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā minētajiem faktiem, kas revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā, ir atklāti sabiedriskas nozīmes struktūrā, elektroniskās naudas iestādē vai maksājumu iestādē;
  2. par Regula Nr.537/2014 12.panta 1.punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā minētajiem faktiem, kas revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā, ir atklāti klientam, kuru ar sabiedriskas nozīmes struktūru, elektroniskās naudas iestādi vai maksājumu iestādi saista ciešas attiecības Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 38. apakšpunkta izpratnē.

Ziņošana klienta vadībai un izmeklēšanas iestādēm

Revīzijas pakalpojumu likuma 33.panta pirmā daļa noteic pienākumu zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai informēt klienta vadību vai revīzijas komiteju, ja tāda ir izveidota, par atzinumā neietvertiem jautājumiem (piemēram, iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, kļūdām un pārkāpumiem), kas neietekmē sniegto atzinumu.

Regula Nr.537/2014 noteic, ka:

“Neskarot šīs regulas 12. pantu (ziņošana sabiedriskas nozīmes struktūru uzraugiem) un “Direktīvu 2005/60/EK” (atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2015/849), ja obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā, ir aizdomas vai pamatots iemesls uzskatīt, ka var tikt vai ir izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana attiecībā uz revidētās struktūras finanšu pārskatiem, tas informē revidēto struktūru un aicina to izmeklēt šo jautājumu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādus pārkāpumus un jebkādu šādu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē.

Ja revidētā struktūra šo jautājumu neizmeklē, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums informē iestādes, kā noteikušas dalībvalstis, kas atbildīgas par šādu pārkāpumu izmeklēšanu.

Ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums labticīgi atklāj minētajām iestādēm jebkuru šā punkta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, tas nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos.”.

Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti noteic, ka revidenta darbības mērķis ir identificēt un novērtēt būtiskas nepatiesas informācijas risku finanšu pārskatos krāpšanas dēļ un arī atbilstoši reaģēt uz krāpšanu vai aizdomām par krāpšanu, kas radušās revīzijas laikā.

Saskaņā ar Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu prasībām:

  • par krāpšanas novēršanu un atklāšanu atbild personas, kuras atbild par organizācijas vadību un pārvaldību;
  • revidentiem jānovērtē risks, ka neprecizitātes finanšu pārskatos varētu būt radušās krāpšanas dēļ;
  • revidentiem par iespējamiem krāpšanas gadījumiem būtu jāziņo personām, kuras atbild par pārvaldību un vadību, kā arī regulatīvajām iestādēm un izpildiestādēm.
! Zvērinātu revidentu klientu ievērībai.
Ņemot vērā to, ka gan nacionālie, gan starptautiskie tiesību akti noteic pienākumu zvērinātiem revidentiem par konstatētajiem pārkāpumiem, iespējamo krāpšanu vai korupciju ziņot kompetentajām iestādēm un attiecīgajos gadījumos arī klienta vadībai, aicinām zvērinātu revidentu klientus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, par kuriem zvērināts revidents ir informējis jūs, un šādu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē.

_______________________________________________________________________________________________________

Par ziņošanas pienākuma nepildīšanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām var tikt piemērotas sankcijas, tādēļ zvērinātiem revidentiem ir rūpīgi jāvērtē procedūras un politikas, kas zvērinātam revidentam jāveic, lai secinātu krāpšanas un citu pārkāpumu, tostarp korupcijas faktu un attiecīgi par to ziņotu.

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija