Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Latvijas eksportētājiem janvārī izdevies veiksmīgi kompensēt zaudēto Krievijas tirgu 31/01/2018

Pateicoties eksporta tirgu paplašināšanai un augošajiem eksporta apjomiem uz tādām valstīm kā Nīderlande, Čehija, Dānija, Vācija, Lielbritānija un Turcija, janvārī Latvijai izdevies vairāk nekā kompensēt krītošos eksporta apjomus uz Krieviju. Tādejādi kopējais Latvijas preču eksports pēc divu mēnešu lejupslīdes atkal uzrādījis pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, palielinoties par 5,4%.

Ekonomisko sankciju un rubļa kursa krituma dēļ eksports uz Krieviju janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, samazinājās par 31,4%, piedzīvojot lielāko kritumu pēckrīzes laikā. Pilnībā apstājies ir sankcijām pakļauto produktu, tostarp piena, krējuma, sviesta, siera, svaigu zivju eksports, savukārt no citām preču grupām lielākais kritums eksportā uz Krieviju bijis etilspirtam, medikamentiem, smaržām, kā arī elektromotoriem un elektroģeneratoriem. Tā rezultātā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā sarucis līdz 5,6%, salīdzinot ar 8,7% attiecīgajā mēnesī pirms gada.

“Kopumā janvāra dati liecina, ka Latvijai līdz šim izdevies visai sekmīgi kompensēt eksporta tirgus zudumu uz Krieviju. Vienlaikus ar eksporta kritumu uz Krieviju janvārī būtiski audzis eksports uz tādām nozīmīgām Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm kā Vācija, Lielbritānija, Dānija un Lietuva. Ievērojami palielinājies arī eksports uz Turciju, Nīderlandi un Čehiju. Šīs valstis devušas lielāko ieguldījumu Latvijas kopējā eksporta kāpumā. Mūsu uzņēmēji spēj būt elastīgi, par ko ir liels gandarījums,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksports uz Vāciju audzis par 8,4%, Lielbritāniju – par 13,5%, Dāniju – par 16,6%, Lietuvu – par 2,7%.

Skatoties pa preču grupām, janvārī lejupslīdi piedzīvoja divas no trim lielākajām Latvijas eksporta preču grupām – pārtikas un lauksaimniecības preces, kā arī koks un koka izstrādājumi, samazinoties attiecīgi par 16,0% un 1,5%.

Ja pārtikas eksporta samazinājums vērojams jau no pagājušā gada vidus un tieši saistīts ar Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem ES ražotajai pārtikai, koka eksporta samazinājums visdrīzāk ir pārejoša parādība un jau nākamajos mēnešos, palielinoties kokapstrādes apjomiem, šīs nozares eksporta apjomi atkal varētu sākt pieaugt. Pārtikas un lauksaimniecības preču eksportā lielāko samazinājumu janvārī piedzīvojuši Krievijas sankcijām pakļautie piena produkti - kritums vairāk nekā 50% apmērā - un svaigas un saldētas zivis ar kritumu tuvu 80%.

Tajā pašā laikā spēcīgu pieaugumu janvārī turpināja uzrādīt trešā no lielākajām Latvijas eksporta preču grupām - mehānismi un ierīces, kuru eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri palielinājās par 36,4%. Visbūtiskāk šajā preču grupā audzis telefona aparātu, kā arī monitoru un projektoru eksports.

Janvārī jūtami palielinājās arī metālu, galvenokārt dzelzs atkritumu un lūžņu eksports, - par 33,6%, savukārt ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports auga par 3,4% un papīra un kartona eksports - par 10,3%.

Importam gada griezumā piedzīvojot kritumu par 3,5%, Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts janvārī samazinājies līdz 128,5 miljoniem eiro, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji 2014. gadā.  Līdzās eksporta pieaugumam liela loma ārējās tirdzniecības bilances uzlabojumā bijusi minerālā kurināmā importa kritumam par 20,3%, ko noteikušas zemās energoresursu cenas pasaules tirgū.

Zināmu pamatu optimismam par Latvijas eksporta perspektīvām dod arī pēdējos mēnešos uzlabojušās Eiropas ekonomikas perspektīvas.

Eiropas Komisija savās ziemas prognozēs ir paaugstinājusi ES ekonomikas izaugsmes prognozi 2015. gadam no 1,5% līdz 1,7%, un visu galveno Latvijas eksporta partnervalstu IKP augs būtiski straujāk nekā ES ekonomika kopumā.

Latvijas eksporta perspektīvas uz ne-eirozonas valstīm uzlabo arī pašreizējais eiro kursa kritums gan pret ASV dolāru, gan sterliņu mārciņu, gan Zviedrijas kronu un atsevišķu Austrumeiropas valstu valūtām.

Par situācijas uzlabošanos Eiropā signalizē arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, kur ES ekonomikas sentimenta indekss (ESI) februārī pakāpies līdz augstākajam līmenim kopš 2011.gada maija. Tajā pašā laikā ģeopolitiskā situācija reģionā joprojām ir saspīlēta un saglabājas kā galvenais risks Latvijas eksporta tālākai attīstībai.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

09/08/2019 10/07/2019 11/06/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija