Pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,6%, šogad nodarbinātības pieaugums ir vājinājies un otrajā ceturksnī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bijis par 0,4% mazāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis vienlaikus turpina visai spēcīgi samazināties, noslīdot līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

Nodarbinātības līmenis – nodarbināto īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem – šā gada otrajā ceturksnī bijis 64,7%, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinoties par 0,3 procentpunktiem un tāpat uzrādot vājāku pieaugumu nekā pagājušajā gadā, kad nodarbināto īpatsvars bija audzis par 1,6 procentpunktiem. Skatoties pa nozarēm, strādājošo skaits pēdējā gada laikā visvairāk palielinājies ieguves rūpniecībā, būvniecībā un administratīvo pakalpojumu nozarēs, šā gada pirmā ceturkšņa beigās bijis attiecīgi par 7,1%, 6,8% un 5,3% lielāks nekā pirms gada. Vienlaikus darba vietu skaita samazinājums pēdējā gada laikā bijis finanšu pakalpojumu, energoapgādes un valsts pārvaldes nozarēs, liecina dati par aizņemtajām darba vietām pirmā ceturkšņa beigās.

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi pēdējo gadu laikā spēcīgāk augošās nozares arī saskārušās ar grūtībām atrast darbiniekus un jau gandrīz divus gadus būtiski audzis neaizpildīto darba vietu skaits. Brīvo darba vietu īpatsvars 2019. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 3% no visām darba vietām – augstāko rādītāju kopš 2008. gada, un kopumā pēdējā gada laikā brīvo darba vietu skaits ir palielinājies par 28,1%. Brīvo darbavietu skaits visstraujāk audzis būvniecībā, profesionālo pakalpojumu, veselības aprūpes un izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, lai gan pieauguma iemesli pa nozarēm ir atšķirīgi. Ja būvniecībā un pakalpojumos to noteicis augošais pieprasījums un nozares straujā attīstība, veselības un ēdināšanas nozarēs tas vairāk saistīts ar zemo darba samaksas līmeni. Vienlaikus gan ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, gan darbaspēka apsekojuma dati un Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pieprasījums pēc darbiniekiem pēdējos mēnešos sācis mazliet vājināties. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāk nekā gadu ilgušā straujā kāpuma kopš aprīļa ir sācis pakāpeniski samazināties, no 34,4 tūkstošiem aprīļa beigās noslīdot līdz 30,3 tūkstošiem jūlija beigās.

Bezdarba līmenis tajā pašā laikā turpina strauji kristies, ko nosaka gan ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ar gada laikā piedzīvoto samazinājumu par 1,3 procentpunktiem līdz 6,4% bezdarba līmenis Latvijā jau gandrīz ir pietuvojies Lietuvas rādītājam, kur tas otrajā ceturksnī bija 6,2%, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarbs bija 5,1%. Arī turpmākajos ceturkšņos, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, tomēr krituma tempi būs mērenāki.