Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta  jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka  atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punkts. Savukārt komercsabiedrībām, kuras darbojas kravu autopārvadājumu nozarē, par de minimis atbalsta augšējo robežu tiek uzskatīta summa, kas trīs gadu laikā nepārsniedz EUR 100 000 eiro.

Tiesiskais regulējums Eiropas Savienības līmenī ir Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī  L352, 24.12.2013) (turpmāk - Komisijas regula Nr.1407/2013), (stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī). Ar grozījumiem, kas veikti ar Komisijas Regulu (ES) 2020/972 (2020. gada 2. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1407/2013 attiecībā uz tās pagarināšanu un groza Regulu (ES) Nr. 651/2014 attiecībā uz tās pagarināšanu un attiecīgiem pielāgojumiem, tās piemērošanas termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam (ņemot vērā 6 mēnešu pārejas periodu).

Komisijas regula Nr.1407/2013 nosaka šādus principus:

  • kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000;
  • grūtībās nonākuši uzņēmumi netiek izslēgti no de minimis atbalsta saņemšanas (specifiski nosacījumi/ierobežojumi, ja atbalstu sniedz garantiju, aizdevumu veidā);
  • precizēta „viena vienota uzņēmuma” definīcija;
  • skaidrotas de minimis kumulācijas normas, paredzot, ka atbalstu var kumulēt ar de minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr.360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 114, 26.4.2012.), kā arī to var kumulēt ar citu de minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar citām de minimis regulām, ievērojot de minimis atbalsta slieksni.

Papildus attiecībā uz de minimis atbalstu lauksaimniecības nozarē tiek piemērota Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ar grozījumiem, kas veikti ar Komisijas regulu (ES) 2019/316 (2019. gada 21. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē). Savukārt attiecībā uz de minimis atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē tiek piemērota Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regula (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ar grozījumiem, kas veikti ar Komisijas regulu (ES) 2020/2008 (2020. gada 8. decembris), ar kuru attiecībā uz to piemērošanas periodu un citiem attiecīgiem pielāgojumiem groza Regulas (ES) Nr. 702/2014, (ES) Nr. 717/2014 un (ES) Nr. 1388/2014). Minēto regulu piemērošana Latvijā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9.pantā noteiktajam ietilpst Zemkopības ministrijas kompetencē.

Latvijā kopš 01.07.2019 de mininis atbalsta uzskaite notiek centralizētā elektroniskā reģistrā – de minimis atbalsta uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma). Līdz 30.06.2019 pastāvēja deklarāciju sistēma, kuras ietvaros atbalsta pretendents aizpildīja un iesniedza atbalsta sniedzējam uzskaites veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta piešķiršanai, savukārt, piešķirot de minimis atbalstu, atbalsta sniedzējs izsniedza atbalsta saņēmējam uzskaites veidlapu par de minimis atbalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr.715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” nosaka:

  • de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, izmantojot sistēmu;
  • sistēmas saturu, sistēmas izveidošanas un uzturēšanas, minētās sistēmas datu izmantošanas, aktualizācijas un informācijas aprites kārtību;
  • lietotāju lomas un tiesības sistēmā;
  • kārtību, kādā piešķir, bloķē un anulē sistēmas lietošanas tiesības;
  • lietotāju piekļuves kārtību sistēmai;
  • veidlapu paraugus: