Lai gan ekonomikas izaugsme pērn palēninājās un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bezdarba līmenis Latvijā turpināja strauji pazemināties, no 7,4% 2018. gadā noslīdot līdz 6,3% vidēji 2019. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Ar šo samazinājumu bezdarba līmenis Latvijā jau ir tādā pašā līmenī kā Lietuvā, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarba līmenis pagājušajā gadā bija 4,4%.
Bezdarba līmeņa pazemināšanos Latvijā pārsvarā noteica mazāks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un neliels darbspējas vecuma iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazinājums. Kopumā iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā pērn samazinājās par 0,8%, straujāk samazinoties tieši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam. Tā rezultātā ekonomiskās aktivitātes rādītājs 2019. gadā pazeminājās par 0,2 procentpunktiem līdz 69,4%.
No ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem kopējais bezdarbnieku skaits 2019. gadā samazinājās par 11,5 tūkstošiem jeb 15,8%, bet nodarbināto iedzīvotāju skaits pieauga par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1%. Statistika par aizņemtajām darba vietām rāda, ka 2019. gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar attiecīgo brīdi pirms gada, darba vietu skaits visvairāk palielinājies administratīvo pakalpojumu nozarē – par 4,4%, veselībā un sociālajā aprūpē – par 3,7% un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā – par 3,3%. Savukārt būtiskākais darba vietu skaita samazinājums bija valsts pārvaldes un energoapgādes nozarēs – attiecīgi par 3,6% un 1,1%.
Skatoties pa Latvijas reģioniem, bezdarba līmenis pagājušajā gadā visstraujāk samazinājās Kurzemes reģionā – par 1,7 procentpunktiem līdz 6,0% un Zemgales reģionā – par 1,3 procentpunktiem līdz 6,8%. Tajā pašā laikā zemākais bezdarba līmenis stabili ir Rīgas reģionā – ap 5,7%, kamēr Latgalē tas pēc darbaspēka apsekojuma bija 10,7% līmenī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinoties par 1,1 procentpunktu.
Savukārt pēc izglītības līmeņa viszemākais bezdarba līmenis ir cilvēkiem ar augstāko izglītību – 3,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kamēr cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītību bezdarbs pērn bija 13,7% līmenī. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka cilvēkiem ar zemāku izglītību arī ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami zemāka, un lielākos pieejamos darbaspēka resursus arī veido cilvēki ar augstāko vai profesionālo izglītību, kamēr zemākās izglītības grupās ir daudz lielāks ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits.
Pēc straujā krituma iepriekšējos trijos gados, šogad bezdarbs pēc Finanšu ministrijas prognozēm varētu stabilizēties 2019. gada līmenī, ko noteiks gan lēnāka ekonomikas izaugsme kopumā, gan problēmas tranzīta nozarē un būtiski pieaugušie ārējie riski. Savukārt nākamajos gados bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski pazemināties, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto skaits būtiski nemainīsies. Gan bezdarba līmeņa samazināšanos, gan ierobežoto nodarbināto skaitu turpinās noteikt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā.