Centrālās statikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu augustā liecina, ka preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 9,7% un sasniedza lielāko šī gada vērtību jeb 868,6 miljonus eiro. Turklāt spēcīgais eksporta pieaugums augustā daļēji kompensēja iepriekšējo mēnešu eksporta kritumu. Ja vēl gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksporta vērtība bija par 3% mazāka salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu, tad astoņos mēnešos kritums veido tikai 1,5%.

Jāatzīmē, ka kopš gada sākuma eksporta attīstības tendence ir augšupejoša, lai gan eksporta vērtība naudas izteiksmē ir aptuveni iepriekšējā gada līmenī. Spēcīgs pieaugums augustā nenorāda uz izmaiņām eksporta attīstībā, bet vairāk vērtējams kā pozitīvs, vienreizējs efekts. Tas ir skaidrojams ar to, ka aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā eksporta pieauguma nodrošināja spēcīgs graudaugu eksporta kāpums, tā vērtībai palielinoties 8 reizes salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Tradicionāli lielākais graudaugu eksports ir rudens mēnešos, sākot ar septembri, taču šogad graudaugus sāka eksportēt ātrāk kā parasti. Ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā bija rekordliela graudaugu raža un arī eksporta sniegums kopumā bija ļoti labs, tad nevar sagaidīt, ka tikpat spēcīgs graudaugu gada eksporta pieaugums kā augustā būs arī nākamajos rudens mēnešos.

Pozitīvu devumu augustā preču eksporta pieaugumā nodrošināja arī koka un koka izstrādājumu eksports, neskatoties uz straujo eksporta kritumu uz Lielbritāniju par 18% salīdzinājumā ar 2015. gada augustu. Kopējā koksnes eksporta vērtība pieauga par 2,4%. Pēdējos gados koksnes eksportētāji demonstrē augstu konkurētspējas noturību, neskatoties uz virknes ārējo faktoru negatīvo ietekmi. Apjomīgas investīcijas pirms dažiem gadiem deva jaunu impulsu šīs nozares attīstībai, diferencējot noieta tirgus un piedāvājot jaunas preces. Par to liecina arī kokrūpniecības apgrozījums eksportā, kurš pēdējos gados uzrāda atzinīgus pieauguma tempus. Lai gan pieauguma temps šogad mazinājies, tomēr gada dinamika ir stabila un kopumā kokrūpniecības apgrozījums eksportā šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieauga par 3,6%.

No citām lielām preču kategorijām, kurām augustā ir fiksēti pieaugumi, jāatzīmē sauszemes transportlīdzekļu preču eksporta kāpumu par 41%, galvenokārt re-eksporta pieauguma dēļ, kā arī dzelzs atkritumu eksporta kāpumu gandrīz divas reizes.

Turpmāko preču eksporta attīstību jāvērtē piesardzīgi, jo lejupvērstie riski joprojām saglabājas ļoti augsti. Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība pret eiro septembrī un oktobra sākuma samazinājās, tādējādi preču eksporta kritums uz Lielbritāniju turpmākos mēnešos var pārsniegt pat divciparu skaitli. Augustā preču eksporta vērtība uz Lielbritāniju samazinājās par 7,4%. Krievijas rubļa vērtības attiecība pret eiro pēdējos mēnešos ir nostabilizējusies, tomēr Krievijas iedzīvotāju pirktspējas līmenis ir zems, un līdz šā gada beigām preču eksports noteikti turpinās samazināties, tomēr kritums būs mazāks kā gada sākumā. Arī elektroierīču un elektroiekārtu eksports iepriekšējā gada augstās bāzes dēl līdz šī gada beigām uzrādīs negatīvus pieauguma tempus.

Tajā pašā laikā citas preču kategorijas, pēc īpatsvara mazākas, piemēram, būvniecības izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi, mēbeles, šogad uzrāda labus pieauguma tempus. Papildus tam graudaugu eksports vēl varētu nedaudz pārspēt iepriekšēja gada līmeni. Pozitīvi vērtējamas arī atjaunotās Starptautiskā Valūtas fonda ekonomiskās prognozes, kur eirozonas ekonomiskā izaugsme gan šogad, gan arī nākamgad tika pārskatīta uz augšu par 0,1 procentpunktu. Tādējādi sagaidāms, ka preču eksporta vērtība šogad visticamāk būs mazāka, bet ļoti tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Lai gan salīdzinājumā ar jūliju preču importa vērtībai fiksēta strauja izaugsme (7,4%), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošu periodu importa vērtība samazinājās par 0,7%. Kopumā pirmajos astoņos mēnešos imports samazinājās par 4,8%, kas atspoguļojas arī vājā investīciju aktivitātē. Lielākais negatīvais devums preču importa kritumā bija elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālproduktu sarukumam.