Jaunumi

Finanšu ministrija kopā ar iesaistītajām iestādēm un sociālajiem partneriem ir izstrādājusi Finanšu sektora attīstības plānu 2021. – 2023. gadam. Viens no plāna prioritārajiem virzieniem ir Kapitāla tirgus attīstība. Piektdien, 5. martā, Finanšu sektora attīstības padomes sēdē izskatīts viens no Finanšu sektora attīstības plāna projektā 2021.-2023. gadam iekļautajiem virzieniem – Kapitāla tirgus attīstība un plānotie pasākumi tā īstenošanai, ņemot vērā arī nesen prezentēto 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātā 10 soļu programma ietver valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijas kapitāla tirgū, tai skaitā valsts kapitālsabiedrību kapitālā, ieguldījumu aktivitātes veicināšanu Latvijas kapitāla tirgū, regulatīvā sloga auditu un efektivizāciju, kā arī Latvijas sabiedrības finanšu pratības veicināšanu par ieguldījumiem. Tāpat tās ietvaros kvalitatīvas informācijas sniegšana potenciālajiem kapitāla tirgus emitentiem, pasīvo investīciju veicināšana Latvijas kapitālā, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesaistes veicināšana Latvijas kapitāla tirgos un ieguldītāju interešu aizsardzības pilnveidošana un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības prioritāšu pārskatīšana. Programma ietver arī labi pārvaldītu kapitāla tirgus dalībnieku identificēšanu, kā arī objektīvas un analītiskas informācijas nodrošināšanu par ieguldījumu riskiem.

Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra prezentāciju par plānoto darbu pie iespējamiem risinājumiem valsts kapitālsabiedrību investīciju finansēšanas vajadzībām izmantot kapitāla tirgus risinājumus, izvērtējot katru individuālo gadījumu.

Tāpat sēdē izskatīts arī Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums par aktuālajiem nacionālajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem laika periodam 2017.- 2019. gadam. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Risku ziņojuma izstrāde ir ļoti nozīmīga katrai valstij, jo tas ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, vērtēt sekas, ja kāds no identificētajiem riskiem izpildās. Risku novērtējums ļauj arī plānot nepieciešamos pasākumus to mazināšanai. Savukārt, privātais sektors riska ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras.

Sēdes dalībniekus informēja arī par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību 2020. gadā. Neraugoties uz nepieciešamību pielāgot darbību jaunām tendencēm, ko noteica Covid-19 radītā pandēmija, pērn Finanšu izlūkošanas dienests veiksmīgi attīstīja sadarbību starp valsts institūcijām, tiesībaizsardzības iestādēm un privāto sektoru. To apliecina arī riska ziņojuma izstrāde un arī veiksmīgā Sadarbības koordinācijas grupas darbība.

Finanšu sektora attīstības padomē tika skatīts arī Tieslietu ministrijas sagatavotais ziņojums par nevalstisko organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas iespējām un valsts institūcijām veicamajiem uzdevumiem šo pilnveidojumu ieviešanai.