Eirogrupas sanāksmē plānots uzklausīt jaunāko informāciju par eiro skaidras naudas nomaiņu Horvātijā, pārrunāt digitālā eiro projekta virzības novērtējumu un izskatīt fiskālās politikas koordināciju eirozonā, apmainoties pieredzē par enerģētikas atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tāpat paredzēts pārrunāt ekonomisko situāciju un Starptautiskā Valūtas fonda IV panta eirozonas politikas pārskatu, ekonomikas pārvaldības pārskata eirozonas aspektus un eirozonas rekomendācijas 2023. gadam.
ECOFIN sanāksmē Zviedrijas prezidentūra informēs par darba programmu 2023. gada pirmajam pusgadam. Zviedrijas prezidentūra darbosies lielas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos ar augstu inflāciju, nopietnu enerģētikas krīzi un strauji augošām procentu likmēm, kas ierobežo patēriņu, ražošanu un investīcijas. Tā koncentrēsies uz plašu ekonomisko atbalstu Ukrainai, svarīgām reformām un ieguldījumiem Atveseļošanas fonda ietvaros un gada pirmajā pusē tiks sākta Ekonomikas pārvaldības pārskata fāze.
Prezidentūra turpinās diskusijas par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu, kā arī uzsāks saturiskās diskusijas par tiesību aktu pakotni par jauniem PVN noteikumiem digitālajā laikmetā. Tiešo nodokļu jomā prioritāte tiks piešķirta pasākumiem, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un kaitīgu nodokļu konkurenci.
Savukārt finanšu jomā prezidentūra centīsies turpināt cīņu pret starptautisko noziedzību, veicinot centienus apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Prioritāte būs izveidot atvērtu un konkurētspējīgu Kapitāla tirgu savienību, kā arī turpināsies centieni finanšu stabilitātes jomā, tostarp panākot progresu banku un apdrošināšanas jomā attiecībā uz lielāku noturību, starptautisko standartu īstenošanu un krīzes pārvaldību. Tāpat prezidentūra ir arī gatava sākt diskusijas par jauniem priekšlikumiem, tostarp par digitālo eiro un patērētāju aizsardzību.
Sanāksmes laikā Eiropas Komisija (EK) informēs ministrus par ekonomikas un finanšu situāciju Ukrainā, kā arī par Ukrainai sniegtās makrofinansiālās palīdzības īstenošanu. 2022. gada nogalē tika apstiprināts makrofinansiālās palīdzības instruments (MFA+), kas paredz atbalstu Ukrainai 18 miljardu eiro apmērā un kuru paredzēts piešķirt 2023.gada laikā īstermiņa vajadzībām, Ukrainas budžeta iztrūkuma segšanai. Pašlaik notiek saprašanās memoranda parakstīšana starp EK un Ukrainu, kurā ir iekļauti priekšnoteikumi finansējuma saņemšanai un kurā ir ietvertas nepieciešamās reformas četrās jomās.
Sanāksmes laikā paredzēts pieņemt EK priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par grozījumiem Luksemburgas Atveseļošanas fonda plāna novērtējumā. Tāpat paredzēts pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar 2023. gada Eiropas semestri – secinājumus par 2023. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojumu, secinājumus par 2023. gada ilgtspējas izaugsmes ziņojumu un 2023. gada rekomendācijas par eirozonas ekonomikas politiku.